1945. gada 21. oktobrī Argentīnas armijas virsnieks un politiķis Huans Perons apprec aktrisi Evu Duarti vēlāk Peronu, kas tautā pazīstama kā Evita.


Marija Eva Duarte Ibargurena dzimusi 1919. gada 7. maijā no Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas aptuveni 200 kilometru attālumā esošajā lauku ciematā. Viņa bija jaunākā no pieciem nelielas lopu fermas īpašnieka Huana Duartes un viņa kalpones, trūcīgas basku imigranta atvases Huanas Ibargurenas ārlaulības bērniem.

Tajā laikā Argentīnā 27% visu bērnu bija dzimuši nereģistrētās attiecībās jeb ārlaulībā, tostarp arī Eva. Tiesa, sabiedrība to uztvēra galvenokārt mierīgi, lai gan pastāvēja savdabīgs nerakstīts likums – ārlaulībā dzimis bērns nākotnē nekad nevarēja cerēt ieņemt augstu amatu. Tiesa tas neattiecās uz Evu.

Vispirms mīļākā, bet vēlāk arī sieva Argentīnas prezidentam Huanam Peronam. Viņa baudīja neparasti lielu Argentīnas vienkāršo ļaužu ievērību. Viņi faktiski dievināja šo mazizglītoto zemnieku atvasi, kuru liktenis negaidīti bija uznesis teju vai neiedomājamos augstumos. Viņas slavu varēja pielīdzināt tai, kādu ASV savulaik baudīja Merilina Monro. Eva esot varējusi vīrietim iepatikties tik ļoti, ka viņš viņas dēļ bija gatavs teju vai uz visu.Viņu bieži sauca spāņu valodas deminutīvā par Evitu.

Eva, salīdzinot ar argentīniešu sievietēm, esot bijusi neierasti gara – viņas augums bijis 1,70 centimetru. Viņai bija lielas, brūnas acis, gaiši mati un par daiļa seja. Kāds nostāsts vēsta, ka 12 gadu vecumā, neuzmanīgi apsēžoties pārlieku tuvu katlam ar verdošu olīveļļu, Eva guva spēcīgus sejas un roku apdegumus. Vietējais ārsts teica, ka viņai, visdrīzāk, uz visu mūžu palikšot šaušalīgas rētas, taču, kad pēc mēneša noņēma apsējus, tam pašam ārstam nācās tikai pārsteigumā noelsties – Evas seja un rokas bija klātas ar pilnībā gludu ādu, bez vismazākās rētiņas.

Evai bijis sarežģīts raksturs. Viņa varējusi būt apburoša un pievilcīga sieviete, bet vienlaikus arī ļaunatminīga un atriebīga. Viņa allaž apzināti tiekusies pēc bagātības un varas.

Kad agrā jaunībā Eva aizmuka no mājām nokļuva Buenosairesā, nepilnīgā izglītība, provinciālās manieres un izteiktais laucinieku akcents sākumā vi;nai ļoti traucēja, taču vēlāk viņa tomēr kļuva par aktrisi, strādājot radio.

Savu nākamo vīru Huanu Peronu viņa satika 1944. gada 22. janvārī, kādā labdarības pasākumā, kad Evai bija 24, bet Huanam - 48 gadi. Eva iepazīšanos ar Peronu dēvēja par “brīnumdienu”, kas kļuvusi par viņas “īsto dzīvi”.

Eva pameta aktrises darbu, pakāpeniski iekļaujoties Huana Perona politisko cīņu biedru lokā. Sākotnēji viņai nebija liela loma, taču jau ļoti drīz viņa kļuva aizvien pamanāmāka. Perons veiksmīgi iesaistīja Evu politiskajā cīņā. Viņam šķita, ka tas sola panākumus, ja līdzās prezidenta amata kandidātam ir sieva, kura iemieso sievietes lomu modernajā pasaulē. 

Abi apprecējās 1945. gada 21. oktobrī, bet vēl pēc dažiem mēnešiem,1946. gada februāra prezidenta vēlēšanās, Huans Perons izcīnīja pārliecinošu uzvaru. Savukārt Eva kļuva par valsts “pirmo lēdiju”.

Eva nomira 33 gadu vecumā ar ļaundabīgu dzemdes (citās versijās – kuņģa) audzēju. Viņas aiziešanu vārda vistiešākajā nozīmē apraudāja visa Argentīna. Viņas portreti vēl joprojām rotā trūcīgo iedzīvotāju māju sienas visā valstī.