Latvijā 21. septembris iegājis vēsturē ar to, ka 2004. gadā vairākās vietās neilgi pēc plkst.14 un pirms plkst.17 tika novērotas jūtamas zemes svārstības, kas ilga dažas sekundes un izraisīja ēku līgošanos. Šīs seismiskās svārstības izraisīja zemestrīce, kuras epicentrs atradās Kaļiņingradas apgabalā un kuras stiprums bija četras piecas balles pēc Rihtera skalas. Tā mūsu platuma grādiem ir unikāla parādība.

2004.gada 21.septembrī Kaļiņingradas apgabalā, Krievijā, notika divas spēcīgas zemestrīces. Satricinājuma intensitāte epicentrā sasniedza 6-6,5 balles. Kaļiņingradas zemestrīču rezultātā tika bojātas aptuveni 2100 ēkas, ieskaitot skolas un bērnudārzus, 20 cilvēkus nopietni ievainotja, viens cilvēks gāja bojā.

Lai arī zemestrīces epicentrs bija Kaļiņingradas apgabalā, tās radītās zemes svārstības Latviju sasniedza divreiz, pārsteidzot un pat sabiedējot iedzīvotājus.

Pāris ballu stiprā zemestrīce "viesojās" arī Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Baltkrievijā un Austrijā. Polijā bojāta vismaz viena ēka, un viena trīsstāvu māja esot sabrukusi arī Baltijskas pilsētā. Kaļiņingradas apgabalā un tam apkārt esošajās valstīs pazemes grūdienu viļņi bija jūtami vismaz trīs reizes. Tie sašūpoja daudzstāvu ēkas un lika cilvēkiem bēgt uz ielas. Grūdieni bija jūtami arī Ignalinas atomelektrostacijā Lietuvā, taču postījumus nenodarīja.

Pirmais grūdienu vilnis tricināja Kaļiņingradu un divas citas apgabala pilsētas Pioņersku un Svetlogorsku pulksten 15.06 pēc vietējā laika. Dažas sekundes ilgajos grūdienos sašūpojās augstākās ēkas, istabās slīdēja mēbeles un šūpojās lampas. Dažos birojos no galdiem nokrituši datori un kopējamās iekārtas, pārslodzes dēļ pārtrūkuši mobilā telefona sakari. Cilvēki steidzās atstāt telpas. Pusotru stundu vēlāk grūdieni bija jūtami vēlreiz, pēc stundas atkal.

Latvijā telefona numurs 2004. gada 21. septembrī bija 112 pārslogots, kā laikrakstam diena vēsta tā brīža Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) centrālā sakaru punkta priekšniece: "Mēs tā labi nolīgojāmies un tad sapratām, ka tūlīt sāksies,"

VUGD darbinieku prognozes arī piepildījušās, jo nekavējoties sākušies zvanu plūdi uz ārkārtas situāciju tālruni 112. Zvanītāju bijis tik daudz, ka tālruņa līnija pat bijusi aizņemta. Zvanītāju bijis desmit reižu vairāk ne kā paraasti. Iedzīvotāji bija neizpratnē par notiekošo, vai tā ir zemestrīce vai sprādzieni, vai kas cits.

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes ziņām, tajā dienā pēc pulksten 14.10 dienestam zvanījuši ap simt liepājnieku no dažādiem pilsētas rajoniem, kas piedzīvojuši ko līdzīgu. Zvanījuši arī Liepājas rajona iedzīvotāji. Visbiežāk minētais zemestrīces laiks bija pulksten 14.10. Kā liecina novērojumi, zvanītāji lielākoties bija māju otrajā un augstākos stāvos dzīvojošie. Otro šūpošanos pulksten 16.35 varēja just pat pirmajos stāvos.

Iedzīvotāji pēc tam medijos dalījās ar saviem pārdzīvojumiem vēstot, ka “grīda tā sašūpojās un galds arī”, "neomulīgi, nekad neko līdzīgu nebiju jutusi”, “runāju pa telefonu, kad pēkšņi apkārt viss sāka drebēt”, “likās, ka māja taisās sagāzties, jo dzīvoju simtgadīgā namā, kas ir mazliet sašķiebies. Biju pārliecināta, ka ar māju noticis kaut kas nelabs". Vai arī "Skatījos seriālu, kad pēkšņi pilnīgi viss nodrebēja: dīvāns, uz kura sēdēju, sekcija, televizors, klavieres. Trokšņa nekāda nebija, un tas ilga tikai vienu mirkli.”