2001. gada 22. decembris ir diena, kad ASV piedzimst pirmais klonētais mājdzīvnieks – kaķis Sisi.

Sisi piedzima 2001. gada 22. decembrī Teksasas universitātes Veterinārās medicīnas koledžā kā daļa no projekta, kura ietvaros bija paredzēts klonēt suni Misiju. Un savu vārdu ieguva, pateicoties jēdzienam „copycat”, kā tā saīsinājums. Sabiedrība par eksperimenta rezultātiem gan uzzināja tikai nākamā gada februārī, kad pētījuma aprakstu publicēja žurnālā “Nature”.

Jau gadu un mēnesi pēc eksperimenta Teksasas zinātnieki bija apmulsuši, jo kaķa klonēšana bija it kā izdevusies, kaķis bija piedzimis un izdzīvojis, tomēr zinātniekus mulsināja tas, ka Sisi nav bijusi nekāda līdzība ar tā oriģinālu – kaķi vārdā Varavīksne. Pirmkārt, klonētais kaķis atšķīrās ar savu nokrāsu. Varavīksnei plankumi bija brūnā, dzeltenā un zeltainā krāsā, savukārt Sisi rotāja pelēkas svītras dažādās nokrāsās. Turklāt kaķu psihe un raksturs atšķīrās – Varavīksne nosvērta un noslēgta, kamēr Sisi ziņkārīga un jautra.  Dažs labs jau sāka apšaubīt to, ka SIsi vispār ir klons, ja ne DNS pētījumi, kas apstiprināja to, ka kaķis ir klons.

Cilvēki, kuri cerēja, ka klonēšana palīdzēt uzcelt no mirušiem mīļotos dzīvniekus bija vīlušies. Turklāt zinātnieki, rezultātus apkopojot, teica, ka pat DNS negarantē vienādu nokrāsu. Tikmēr dzīvnieku aizsardzības biedrības pārstāvji, kuri, lieki piebilst, neatbalsta klonēšanu, uzvaroši sacīja -  viņu prognozes, ka klonēšana nenozīmē dublēšanu fiziskā līmenī, kur nu vēl psihes,  ir apstiprinājušās.

Kompānija, kas finansēja pētījumus un klonēšanu, vēl pirms Sisi dzimšanas bija sarīkojusi kampaņu, kurā mājdzīvnieku īpašniekiem piedāvāja saglabāt viņu četrkājaino mājas mīluļu šūnas – tiesa, ne par baltu velti, 2001. gadā tas maksāja 895 dolārus. Pēcāk gan visiem, kuri vēlējās iegūt precīzu sava mīluļa kopiju, nācās atteikt. Tādejādi šī kompānija cerēja sev nodrošināt godīga uzņēmuma slavu, lai neteiktu, ka naudas dēļ gatavi uz ne pārāk labu biznesu.

Tiesa, kompānija nemeta plinti krūmos, cerot, ka kaut kad izdosies iegūt precīzu dzīvnieka kopiju, kam gan nepieciešami papildu pētījumi. Tikmēr Sisi sešus mēnešus pēc nākšanas pasaulē adoptēja laboratorijas vecākais profesors Dveins Krāmers un viņa sieva Šērlija, viens no zinātniekiem, kurš strādāja pie šī projekta. Sisi netika novēroti nekādi dzīvnieku klonēšanas gadījumos iespējamie blakusefekti un viņa arī kļuva par pirmo klonēto dzīvnieku, kam piedzima mazuļi. Kad klonētajai kaķenei apritēja pieci gadi, viņa pasaulē laida trīs kaķēnus, kuri ar viņu kopā dzīvoja īpaši izveidotā divstāvu kaķu mājā Krāmeru pagalmā līdz par Sisi mūža galam.  

Sisi nodzīvoja 18 gadu ilgu mājas kaķa mūžu, un viņsaulē aizgāja 2020.gadā. Kā pēc klonētā kaķa nāves sacīja viņa saimnieki – tā bija ilga, normāla un  laimīga kaķa dzīve. Par klonētās kaķenes aiziešanu sēroja ne tikai profesora Krāmera ģimene, bet arī visa zinātnieku saime, kas bija piedalījusies kaķa klonēšanā, sakot, ka ir apbēdināti par Sisi aiziešanu, vienlaikus ir priecīgi par to, kā pirmajam klonētajam kaķim izdevies attīstīt zinātni, palīdzot  zinātnieku aprindām saprast, ka klonēšana var būt efektīva un pateicoties tai var iegūt veselīgu dzīvnieku.

Krāmers teica, ka Sisi bijis veiksmes stāsts arī viņa paša dzīvē un karjerā, jo kaķenes stāsts un viņas  fotogrāfijas bijis gards kumosiņš visas pasaules medijiem. “Viņa bija daļa no mūsu ģimenes un bija mums ļoti īpaša. Viņa mums pietrūkst, Sisi pierādīja pasaulei, ka klonētie dzīvnieki var dzīvot tikpat pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi kā parasti kaķi, tostarp spēj radīt veselīgus pēcnācējus.”, tā sacīja profesors Krāmers, kurš bija klāt klonētā kaķa radīšanā un visu viņa ilgo mūžu.