1934. gada 23 maijā apšaudē ar ASV policiju iet bojā bēdīgi slavenie amerikāņu laupītāji un slepkavas Bonija Pārkere un Klaids Barrovs.

Lai gan Bonija Pārkere un Klaids Barovs bija noziedznieki, kuri īpaši neatšķīrās no daudziem citiem lielās depresijas laika bandītiem, tomēr kļuvuši par noziedzīgās pasaules romantiskākajiem varoņiem, kurus pasaule vienmēr atcerēsies kā uzticīgus mīlētājus. Bonijas un Klaida mīlas stāsts gan nebija ilgs – abi divdesmitgadnieki iepazinās 1930. gadā Teksasā un aši vien no sīkiem zaglēniem kļuva par visā Amerikā zināmiem laupītājiem un slepkavām.

Bonija bija priekšzīmīga skolniece, kurai īpaši labi padevās rakstīšana un publiskā runa, savukārt nabadzīgais Klaids Česnats Barovs jau sešpadsmit gadu vecumā nonāca likuma sargu uzmanības lokā un tika arestēts.

Bonijai bija raksturīgi neprātīgi iemīlēties sliktajos puišos, tāpēc, par spīti labajām sekmēm, viņa kopā ar klases biedru Roju Torntonu pameta skolu un sešas dienas pirms sešpadsmitās dzimšanas dienas apprecējās. Laulība nebija veiksmīga, jo Rojam bija problēmas ar likumu un lielu daļu laika viņš pavadīja slēpjoties vai cietumā. Taču viņi oficiāli neizšķīrās, un nāves dienā Bonijai vēl aizvien bija laulības gredzens pirkstā.

Klaids Barovs piedzima ārkārtīgi nabadzīgā daudzbērnu ģimenē, kas bēgot no sūrās dzīves laukos, pārcēlās uz Dalasas nabadzīgo ļaužu kvartālu. Klaids ilgu laiku tika cauri vien ar īslaicīgiem arestiem, bet kad veiksme no viņa novērsās, puisis nonāca cietumā. Ieslodzījums Klaidu ļoti izmainīja, viņš iznāca brīvībā jau kā rūdīts noziedznieks. Cietumā Klaids izdarīja pirmo slepkavību – nogalināja agresīvu kameras biedru, kurš vairāk nekā gadu bija viņam seksuāli uzmācies.

Ir dažādas versijas par to kā Bonija un Klaids iepazinās, taču visticamākā ir tā, ka abi satikās 1930. gada janvārī kādā kopīgu draugu mājā. Tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena.

Jāteic, ka diez vai Klaida Barova nešpetnais pulciņš gūtu ievērību visā Amerikā, ja nebūtu Bonijas. Tas, ka kādā kriminālā grupējumā līdzās vīriešiem uzdarbojās jauna meitene, kuru saista romantiskas attiecības ar bara vadoni, presei bija kā medusmaize.

Drīz vien Bonija tika padarīta par aukstasinīgu noziedznieci, kas šaudās pa labi un pa kreisi, acis nepamirkšķinot, un visā tur līdzi večiem – pat cigāru smēķēšanā. Šādu tēlu palīdzēja uzburt fotogrāfijas, kurās Bonija pozēja ar cigāru mutē un pistoli rokā – attēlus policija atrada bandas slēpnī, no kurienes bija tos aizbiedējusi. Taču ar realitāti tiem bija maz sakara, jo Bonija nesmēķēja cigārus un nemēdza aktīvi piedalīties apšaudēs, nemaz nerunājot par to izraisīšanu. Amerikāņu nācija ar neatslābstošu interesi sekoja līdzi viņu "piedzīvojumiem", un dzeltenā prese nesnauda – viņi saviem lasītājiem piedāvāja ne tikai objektīvus faktus, bet tos krietni vien piepušķoja, tādējādi radot, iespējams, romantiskāko bandītu tēlu pasaules vēsturē.

Mantkārīgā un slavas kārā pārīša nāve bija tikai laika jautājums, jo policijai bija dots uzdevums viņus neitralizēt visiem iespējamajiem līdzekļiem. 1934. gada 23. maijā abus mīlniekus Luiziānā ar viņu pašu bandas locekļa tēva palīdzību ievilināja lamatās. Oficiālā versija liecina, ka likumsargi viņiem piedāvājuši padoties, bet noziedznieki vilcinājušies, tāpēc dota pavēle atklāt uguni.

Izdzīvot Bonijam un Klaidam nebija nekādu izredžu: operācijā bija iesaistīti seši labi bruņoti policisti, un automašīnā vēlāk saskaitīja aptuveni 150 ložu caurumu. Versijas, cik lodes atrastas noziedznieku ķermeņos, atšķiras, bet oficiālie sekcijas rezultāti liecina, ka Klaida ķermenī bijušas 17 šautas brūces, bet Bonijas – 26.

Lai gan viņi bija izteikuši vēlēšanos tikt apbedīti viens otram blakus, Bonijas ģimene to nepieļāva. Uz jaunās sievietes bērēm ieradās vairāk nekā 20 000 cilvēku, jo visi gribēja redzēt leģendāro personību. Arī Klaida bēres bija plaši apmeklētas, jo abi bēguļotāji jau bija kļuvuši par valsts mēroga slavenībām.

"Viņiem patika nogalināt cilvēkus, skatīties, ka tie noasiņo, un no šiem skatiem gūt baudu. Viņi nekad nelaida garām izdevību patīksmināties par citu cilvēku nāvi. Šie divi nezināja, kas ir žēlums un līdzcietība," tā pirms nāves soda policijai bija stāstījis viens no Bonija un Klaida bandas locekļiem Rojs Hamiltons.