23. novembris ir Ainažu jūrskolas dzimšanas diena. Skolu 1864. gadā ar Krišjāņa Valdemāra atbalstu un tieši pēc viņa ierosinājuma nodibināja Kristians Dāls, kurš bija Igaunijas zviedru izcelsmes tālbraucējs kapteinis, arī polārpētnieks, un jūrskolu pedagogs, vairāku pētniecisko darbu un jūrskolu mācību grāmatu autors.

Kristāns Dāls bija ne tikai skolas dibinātājs, bet arī skolas priekšnieks un navigācijas priekšmetu skolotājs. Kristiāns Dāls bija tautskolotājs ar demokrātiskiem ideāliem, ko veiksmīgi piepildīja dzīvē. Līdz mūsdienām vēl ir saglabājusies leģenda, kā Dāls vērtēja jūrskolnieku zināšanas: „Uz pieci” zina tikai Dievs, „uz četri” – skolotājs, un skolēnam paliek „trīs”.

Kristiāns Dāls kopā ar savu tuvāko līdzgaitnieku skolotāju Nikolaju Raudsepu un labākajiem audzēkņiem veica polāro ekspedīciju līdz Obas upes grīvai un no turienes augšup pa upi – kopā divus tūkstošus kilometru. Bet tas gan bija divpadsmit gadu pēc pirmās jūrskolas Latvijā dibināšanas, kam naudu dibināšanai ziedoja tolaik turīgākie Ainažu apkārtnes zemnieki. Viens no viņiem – Jānis Veide, skolai atvēlēja savu māju un pēcāk uz skolai dāvinātā gruntsgabala uzcēla divstāvu ēku.

Iesākumā mācības bija bez maksas, un skolēni jūras prasmes apguva latviešu un igauņu, bet vēlāk arī krievu valodā. Tā bija tautskola ar specializāciju jūrniecības pamatos, bet eksāmenus audzēkņi devās kārtot uz Rīgu vai Pērnavu. Skolas izveidošana palīdzēja rasties turīgai latviešu jūrniecībai un panāca piekrastes reģionu attīstību daudz plašākā nozīmē – sākot no kuģu būves un kokapstrādes, līdz ar tirdzniecību un jaunu ekonomisku un zinātnisku ideju ieviešanu dzīvē.

Grūti pateikt, vai Ainažu jūrskolai būtu bijuši tādi panākumi, ja nebūtu skolotāja Kristiana Dāla. Īpaši nozīmīga bija viņa izstrādātā mācību programma un darba metodika. Sākuma gados mācību grāmatas jūrskolā bija tikai svešvalodās. Dāls tās pa vakariem iztulkoja un dienā vienkāršotā valodā lasīja priekšā saviem mazizglītotajiem audzēkņiem, kas visu teikto ar spalvu kaligrāfiskā rokrakstā pierakstīja savās kladēs. 

Ainažu jūrskolas slava ātri vien izplatījās pa visu Krievzemi – un jau pāris gadu vēlāk Krievijas impērija izdeva pavēli radīt plašu skolu sistēmu, balstoties tieši uz Ainažu jūrskolas paraugu. Rezultātā izveidoja 40 jaunas jūrskolas, no kurām 11 atradās Latvijā. Visās 40 jaunradītājās jūrskolās mācības tāpat kā Ainažos bija bez maksas, dzimtajā valodā un jūras prasmes varēja apgūt ikviens, kuru tas interesēja. Rezultātā gadsimtu mijā Ainažu jūrskola ieguva augstākās kategorijas statusu un nu te prasmes apguva tālbraucēju kuģu kapteiņi.

Kā jau minēju, ap to laiku  Ainažu jūrskolas vajadzībām tika uzceltas vairākas jaunas ēkas, un skolā nu varēja mācīties vēl vairāk audzēkņu. Trešdaļa no viņiem saņēma tālbraucēja kapteiņa vai stūrmaņa diplomu. Jūrskola pastāvēja 50 gadus – līdz Pirmajam pasaules karam.

Kara laikā krievu armija saspridzināja un nodedzināja ostu, sagrāva tās infrastruktūru, tika iznīcināti arī burukuģi, kuri tajā brīdī atradās ostā. Pēc kara jūrskolas ēkā izvietojās ostas valde un pamatskola. Šobrīd Ainažu jūrskolā iekārtots muzejs, kas ir piemiņas vieta pirmajai latviešu profesionālajai jūrskolai un tās absolventiem – latviešu un igauņu kapteiņiem un stūrmaņiem.