23. septembris pasaules, bet īpaši jau astronomijas vēsture iegājis ar to, ka 1846. gadā franču matemātiķis Urbens Leverjē, pētot Urāna orbītu, atklājis vēl vienas planētas esamību. Tā atklāts Neptūns.

Neptūns ir vistālākā zināmā Saules sistēmas planēta. Atšķirībā no Urāna, kuru debesīs ar teleskopu pamanīja nejauši, Neptūna atrašanās vietu sākotnēji aprēķināja matemātiski.

Tiesa, Neptūna atklāšana izraisa strīdus pat mūsdienās.  Izrādās, ka franču matemātiķis Urbens Leverjē un angļu matemātiķis Džons Adams vienlaicīgi teorētiski aprēķināja, ka jaunā planēta atrodas konkrētā debess pusē.

Leverjē savus aprēķinus nosūtīja Francijas vadošajiem astronomiem, bet tie ignorējuši Leverjē atklājumu. Tāpēc viņš iespējamās planētas orbītas datus nosūtīja jaunam vācu astronomam Johanam Gallem, kurš nekavējoties rīkojās un jau nākamajā naktī pēc vēstules saņemšanas (1846.gada 23.septembrī) prognozētās vietas tuvumā atklāja līdz šim nezināmu spīdekli. Tā sanāk, ka astronoms Johans Galle, ņemot vērā Urbena Laverjē aprēķinus, pirmais atrada objektu norādītājā debess pusē.

Angļu astronomi, līdz pat mūsdienām izvirza pretenzijas par planētas atklāšanu. Daudzi astronomi piedāvā sadalīt atklājumu uz pusēm starp Leverjē un Ādamsu un vairs nekad par to nestrīdēties.

Bet interesanti, ka Neptūnu pirmais ir pamanījis Galileo Galilejs. 1613.gadā debesīs Neptūns bija novērojams netālu no Jupitera. Galilejs uzskatīja, ka tā ir zvaigzne.

Planēta, kura nodēvēta seno romiešu jūras dieva vārdā, atrodas 4,5 miljardu kilometru jeb 30 astronomisko vienību attālumā no Saules. Viens gads uz tās ilgst 165 Zemes gadus. 

Planētai Neptūns ir lodveida forma un tā sastāv no gāzes, ledus un tai ir akmeņains kodols. Planētai nav virspuses, kā piemēram, Marsam un Zemei. Neptūna varenā atmosfēra pakāpeniski pāriet šķidrā okeānā, pēc tam tai palielinās blīvums un to sāk ieskaut ledus mantija. Neptūns masa ir 17 reizes lielāka par Zemes masu un tas ir četras reizes smagāks par Zemi.

Tā kā Neptūns atrodas tik tālu no Saules, tas saņem ļoti maz Saules gaismas. Atmosfēras augšējos slāņos temperatūra ir aptuveni mīnu 200 grādi pēc Celsija.

1989.gadā Neptūnam garām palidoja „Voyager 2”, atklājot planētas dienvidu puslodē milzīgu, tumšu vētras sistēmu, kurā vēja ātrums sasniedz 2000 km/h. Atšķirībā no Jupitera Lielā sarkanā plankuma vētras uz Neptūna ir īslaicīgas. Lielais tumšais plankums bija pazudis, kad zinātnieki Neptūnu aplūkoja ar Habla kosmisko teleskopu

Neptūnu ieskauj vairāki gredzeni, kuriem raksturīgi četri blīvāki apgabali jeb arkas. Tiek uzskatīts, ka Neptūna gredzeni ir jauni un nestabili. Ap planētu riņķo 14 pavadoņi, no kuriem lielākā daļa ir atklāti „Voyager 2” pārlidojuma laikā un vēlāk, izmantojot Habla kosmisko teleskopu un citus lielos teleskopus uz Zemes.