1801. gada 24. aprīlī izmeklētai Vīnes aristokrātu publikai tika piedāvāts pirmatskaņojums – Jozefa Haidna oratorija „Gadalaiki”. Gluži kā dabā un ļaužu gaitās, arī oratorijā valda krāšņa noskaņu un motīvu bagātība – īsti dzīves svētki.

Nāc, maigais pavasar, nāc, ēteriski liegs,

No lietus padebešu dzīlēm dāsnām,

Visapkārt dzimstot mūzikai, nu steidz

Tu rožu šķidrautā pār mūsu laukiem izlīt.

Tā skotu dzejnieks Džeims Tomsons iesāk savu poēmu „Gadalaiki”. Poēma ir viens no spilgtākajiem 18. gs. sākuma britu dzejas darbiem, kas iedvesmojis Hendeļa mūziku un arī Tomasa Geinsboro un Viljama Tērnera glezniecību, taču visbiežāk to min kā libreta avotu Jozefa Haidna oratorijai „Gadalaiki”.

Pēc Haidna ilggadējā mecenāta firsta Nikolaja Esterhāzi nāves 1790. gadā, komponists pamazām satuvinājās ar citu mākslu atbalstītāju – austriešu diplomātu un valsts darbinieku baronu Gotfrīdu van Švītenu. Van Švītens bija ne tikai aizrautīgs mecenāts, elitāras mūzikas atbalsta biedrības „Apvienoto kavalieru asociācija” dibinātājs, bet arī pats nedaudz komponēja. Ar Haidnu viņš sadarbojās kā libretists. Vispirms tapa neliela oratorija „Kristus pēdējie septiņi vārdi”, tai sekoja jau daudz lielāka formāta darbs „Radīšana” ar Vecās derības un angļu dzejnieka Džona Miltona poēmas „Zaudētā Paradīze” tekstu. Par trešo un pēdējo elementu šajā auglīgajā sadarbībā kļuva „Gadalaiki”. Daudzu ieskatā „Gadalaiki” gan nesasniedz „Radīšanas” izteiksmes precizitāti un vērienu, tomēr Tomsona dzejas krāsainais, bagātīgais vēstījums iedvesmojis komponistu tikpat pilnīgām skaņu gleznām. Savu pirmizrādi Jozefa Haidna „Gadalaiki” piedzīvoja 1801. gada 24. aprīlī, kad oratorija tika atskaņota izmeklētai aristokrātu publikai firstu Švarcenbergu pilī Vīnē.

Oratorijas 44 muzikālie numuri – ārijas, rečitatīvi, ansambļi un kori – veido četras daļas, četrus gadalaikus, izsekojot ļaužu gaitām un norisēm dabā. Un gluži kā dzīves panorāmā, arī Haidna mūzikā šeit rodama noskaņu un motīvu pārbagātība. Brīžiem mūzika ir gleznaini ilustrējoša, tad maigi liriska un sentimentāla – kā zemnieku lūgšanā par labu ražu vai Hannas kavatīnē Ziemai. Bet tad atkal uzbango aizraujoša vitalitāte, kas pavada vienkāršo ļaužu priekus – kā Rudens daļas noslēguma korī, kas slavina jaunā vīna ražu.