1991. gada 24. novembrī 45 gadu vecumā no AIDS izraisītām komplikācijām mirst grupas "Queen" līderis Fredijs Merkurijs.

Sakāpināta emocionalitāte un teatrālisms raksturo viņa mūziku un izpildījuma manieri. Plašais balss diapazons, iespaidīga vokālā tehnika un harismātiskais skatuves tēls padarīja viņu par vienu no spilgtākajiem vokālistiem roka vēsturē.

Tas ir Fredijs Merkurijs, kurš piedzima Zanizibārā ar vārdu Farohs Bulsara. Zēns jau skolas vecumā izrādīja spilgtu muzikalitāti, apguva klavierspēles pamatus un aizrāvās ar angļu un amerikāņu rokenrolu. 12 gadu vecumā viņš izveidoja pirmo grupu.

Sākoties Zanzibāras revolūcijai ģimene emigrēja uz Lielbritāniju, kur, studējot mākslu un grafisko dizainu, Farohs turpināja  muzicēt mazzināmās Liverpūles un Londonas grupās. Vārdu Fredijs Merkūrijs Farohs pieņēma pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā, kad viņš jau bija kļuvis par Londonas grupas "Smile" dziedātāju, un tieši Fredijs mudināja šo blici pārdēvēt par "Queen", grupu, kas drīz viena kļuva par vienu no populārākajām pasaulē.

Esot slavas zenītā Fredijam Merkurijam diagnosticēja HIV. Tiesa, to viņš ilgu laiku neatklāja nevienam, par diagnozi nezināja pat grupas biedri. Dziedātājs to paturēja noslēpumā vairākus gadus, līdz pēdējām ierakstu sesijām Šveicē, kuras noslēdzās 1991. gada maijā. Tikai tad par savu slimību viņš pateica saviem tuvākajiem, turpmāk viņi bija tie, kuri dienu un nakti pieskatīja viņu. Tā kā viņa stāvoklis pēdējos mēnešos strauji pasliktinājās, Fredijs atļāva draugiem un ģimenes locekļiem sevi apciemot, taču tikai noteiktos laikos.

Lai gan dziedātājs dzīves pēdējos gados bija piedzīvojis straujas pārmaiņas ārienē, kā arī koncertarbības izbeigšana deva iemeslu biežām un spekulācijām par to, ka kaut kas Frediju nav kārtībā, baumas par nopietnu slimību allaž tika noliegtas līdz 1991. gada 23. novembrim, kad "Queen" menedžments izplatīja oficiālu paziņojumu, kurā atzina, ka jau vairākus gadus Merkūrijs ir HIV pozitīvs un inficējies ar AIDS. Nākamajā dienā Merkurijs nomira no AIDS veicinātas bronhiālās pneimonijas.

Fredija draugs un personīgais asistents Pīters Frīstouns aprakstīja pēdējo reizi, kad viņam bija atļauts apmeklēt dziedātāju vien mazāk kā nedēļu pirms viņa nāves.

"Ieradās viņa vecāki un māsa  kopā ar vīru Rodžeru un abiem bērniem. Režisējot notikumus no gultas, viņš ar pārcilvēcīgu piepūli varēja viņus izklaidēt kādas divas vai trīs stundas. Tas joprojām bija Fredijs, kas viņus sargāja, liekot viņiem domāt, ka viņiem nav, par ko uztraukties. Mēs runājām par tēju, mājās gatavotām sviestmaizēm un veikalā pirktām kūkām. Neviens nezināja, ka šī būs pēdējā reize, kad viņi Frediju redzēs dzīvu."

Nedēļu pēc šīs tikšanās, sestdienā, Fredijs bija nonācis komā, un svētdienas vakarā dziedātājs zaudēja cīņu ar AIDS.

"Tā bija ļoti skumja diena, kad viņš nomira 1991. gada novembrī, bet saskaņā ar mūsu reliģiju, kad ir īstais brīdis, jūs to nevarat mainīt. Jums ir jāiet. Dievs viņu mīlēja vairāk un gribēja, lai Fredijs būtu kopā ar viņu, un tas ir tas, ko es paturu prātā. Neviena māte nevēlas redzēt savu dēlu mirstam, bet tajā pašā laikā viņš ir paveicis vairāk pasaules labā, nekā daudzi cilvēki varētu paveikt 100 gados," pēcāk teica dziedātāja māte.

Tikmēr dziedātāja grupas biedrs Braeins Mejs uzskata, ka Fredijs būtu varējis dzīvot, ja būtu pieejami tie medikamenti, kas tirgū nonāca īsi pēc Merkurija nāves.