1818. gada 25. decembra pirmajās stundās nelielās Austrijas pilsētiņas Oberndorfas baznīciņā pirmoreiz izskanēja viena no visu laiku zināmākajām Ziemassvētku dziesmām „Klusa nakts, svēta nakts”. Ar Oberndorfas draudzes palīgmācītāja Jozefa Mora vārdiem šo korāli iepriekšējā dienā bija komponējis viņa draugs, ērģelnieks un skolotājs Francis Ksavjē Grūbers.

 

Bija 24. decembris, ļaudis jau dzīvoja Ziemassvētku vakara gaidās, kad pie Arnsdorfas skolotāja un ērģelnieka Franča Ksavjē Grūbera ieradās negaidīts viesis – viņa draugs un Oberndorfas draudzes palīgmācītājs Jozefs Mors. Moram līdzi bija viņa dzejolis, sacerēts pirms pāris gadiem kādā iedvesmas brīdī, un jaunais dieva kalps tagad vēlējās, lai Grūbers ar šo tekstu komponētu Ziemassvētku korāli – divām balsīm un ģitārai. Lieta tāda, ka baznīcas ērģeļu plēšas izrādījušās baznīcas žurku sagrauztas, un tagad, ja negribēja šais Ziemassvētkos oberndorfiešus atstāt pavisam bez mūzikas, korālim bija jābūt gatavam un apgūtam uz pusnakts dievkalpojuma laiku. Tas nu gan bija uzdevums! Droši vien Grūbers neatteicās tikai tādēļ, ka neuztvēra savu misiju pārlieku nopietni; galu galā – nepretenciozs amatiera dzejnieka teksts, maza lauku baznīciņa, vienkāršs ģitāras pavadījums… Francis Ksavjē sēdās pie nošu lapas, un tā nu 1818. gada 25. decembra pirmajā stundā baznīcēni, sanākuši Svētā Nikolaja baznīciņā Austrijas pilsētiņā Oberndorfā, pirmo reizi ieklausījās jaunā Ziemassvētku dziesmā, kuru viņiem cēla priekšā Jozefs Mors (tenors un ģitāra), Francis Ksavjē Grūbers (bass) un baznīcas koris.

„Klusa nakts, svēta nakts…” Droša apstiprinājuma tam, ka pie korāļa tapšanas tiešām vainīgi grauzēji, nav, tomēr ir zināms, ka drīz pēc tam Oberndorfas baznīciņas ērģeles tiešām labotas, un ērģeļu meistars Karls Maurahers, ļoti iespējams, bijis tas, kurš paņēmis līdzi „Klusas nakts” notis un izplatījis tās citiem saviem klientiem. Arī ērģelniekam un skolotājam Blāziusam Vimmeram, un pēdējais to iekļāvis baznīcas dziesmu grāmatā, kas iznāca jau nākamajā – 1819. gadā. Tā šo Ziemassvētku korāli iepazina Tirolē, kur tolaik plauka ģimenes ansambļu tradīcija. Šie profesionālie dziedātāji ceļoja pa visu Eiropu, un kādos desmit gados vienkāršā melodija jau bija pazīstama tālu aiz robežām, bieži vien gan kā „tiroliešu tautas dziesma”, jo teksta un mūzikas autorus izpildītāji mēdza piemirst jebkādi pieminēt.

Šodien daudzviet pasaulē Ziemassvētki nav iedomājami bez Jozefa Mora vārdiem un Franča Ksavjē Grūbera melodijas. „Klusa nakts, svēta nakts” tulkota vairāk nekā 300 valodās un dialektos; to atskaņo neskaitāmos aranžējumos un variācijās. Ziemassvētkos šis korālis izskan tūkstošos baznīcu un, laikam gan, miljonos māju visā pasaulē.