25. februāris ir franču impresionista Pjēra Ogista Renuāra dzimšanas diena. Un ar savdabīgu notikumu pavisam nesenā pagātnē, atskatāmies uz Renuāra dzimšanas dienu.

Pjērs Ogists Renuārs dzimis 1841. gada 25. februārī, Francijā, Limožā un nodzīvojis līdz 72 gadu vecumam. Viņš bija franču gleznotājs, grafiķis, tēlnieks, viens no evērojamākajiem impresionisma gleznotājiem.

Savos darbos Renuārs galvenokārt attēlojis mutuļojošu Parīzes sabiedrības dzīvi, dzīvespriecīgu jaunatni – studentus, laiviniekus, puķu pārdevējas, šuvējus, rādot viņus dažādos sadzīves brīžos – dejojot kafejnīcu dārzos, vērojot izrādes teātrī, sēžot pie brokastu galda, peldoties, ģērbjoties… Renuārs gleznojis daudz portretu, aktu, sadzīves žanra darbu, mazāk ainavas vai kluso dabu.

Ogists Renuārs bijis cilvēks, kuru aizrāvis ārējais dzīvesprieks un līksmība. Viņa darbos nekad nav manāmi drūmie un skarbie toņi, piemēram, viņš savās ainavās nekad nav attēlojis aukstu ziemu, apmākušos dienu vai lietusgāzes. Viņa gleznās jūtam dzīvesprieku, ziedu košumu, attiecību rotaļīgumu un dāmu smalko eleganci.  Zinātāji norāda, ka tāds košums nav sastopams citu Renuāra līdzgaitnieku darbos.

Sešdesmit gadu laikā Renuārs bija radījis ap 6000 gleznu, kas līdz tam brīdim tika uzskatīts par savdabīgu rekordu, ko vēlāk pārspēja Pablo Pikaso.[1]

Lai arī ainavas nebija Renuāra kaislība un tās viņš gleznojis krietni mazāk nekā portretus un aktus, tomēr jaunāko laiku vēsturē Renuāra vārdu piesaucām 2012.gadā, kad medijus aplido ziņa – kāda sieviete krāmu tirgū nopirkusi Renuāra oriģinālu.

Laikraksts „The New York Times” ziņoja, ka ASV Virdžīnijas štatā kāda sieviete krāmu tirgū ir nopirkusi pasteļgleznu, kas izrādās slavenā franču mākslinieka Pjēra Ogista Renuāra darbs. Gleznu sieviete nopirkusi par mazāk nekā 60 ASV dolāriem. Kaut gan dažviet parādās ziņas, ka tā maksājusi vēl lētāk un ka sieviete to pirkusi tikai ietvara dēļ. Tiek uzskatīts, ka šī glezna ir Renuāra „Ainava Sēnas krastos”, kas gleznota ap 1879. gadu un novērtēta par summu no 75 tūkstošiem līdz 100 tūkstošiem ASV dolāru. Glezna ir 23 centimetrus gara un 14 centimetrus plata.

Gleznas jaunā īpašniece aiznesa to uz Virdžīnijas štata Aleksandrijas pilsētā bāzēto izsoļu namu „Potomack Company”, un šīs kompānijas mākslas darbu speciāliste Anna Nortone Kreinere bija pārliecināta, ka tā ir Renuāra glezna.

Kreinere noskaidroja, ka šo gleznu 1925. gadā iegādājās kāda Francijas galerija, bet vēlāk tā pārdota kolekcionāres Seidijas Mejas vīram Herbertam Mejam ASV Mērilendas štatā. Taču pēc kunga nāves glezna esot nonākusi Baltimoras mākslas muzejā, no kurienes tā nozagta 1951. gadā. Nav zināms, kā tā nonākusi krāmu tirgū. Kad atklājās, ka glezna ir Renuāra oriģināldarbs, federālais izmeklēšanas birojs uzsāka zādzības izmeklēšanu, kas noslēdzās ar to, ka glezna atdota atpakaļ Baltimoras Mākslas muzejam.

Tā ka, ja gadās doties tajā virzienā, ir vērts aplūkot gleznu, kas slavu guvusi pavisam savdabīgā veidā.