Kolta revolveris – viens no pazīstamākajiem ieročiem pasaulē, neatņemams ASV 19. gadsimta īstenotās teritoriālās ekspansijas atribūts. Patentu savam izgudrojumam Semjuels Kolts saņēma 1836. gada 25. februārī.

 

Līdz 19. gadsimta četrdesmitajiem gadiem ierocis, no kura varētu šaut piecas vai sešas reizes nepārlādējot, pastāvēja tikai fantāzijās. Tomēr spriests par to tika, sevišķi militārpersonu vidē. Divu amerikāņu armijas karavīru sarunu par šo tēmu nejauši izdzirdēja vienpadsmitgadīgais Konektikutas tekstilrūpnieka dēls Semijs Kolts, kurš aizrāvās ar populāriem izgudrojumu aprakstiem un pats sapņoja kļūt par izgudrotāju. 1832. gadā, kad Semjuelam bija astoņpadsmit, tēvs norīkoja viņu uz kāda tirdzniecības kuģa apgūt jūrnieka amatu. Vērojot kuģa stūres rata kustību, jauneklim dzima ideja par rotējošu cilindrisku ieroča aptveri. Krastā Semjuels Kolts izkāpa jau ar paša pagatavotu šaujamrīka koka modeli somā, un 1836. gada 25. februārī saņēma patentu savam izgudrojumam.

Pirmā Kolta ieroču fabrika Patersonā, Ņūdžersijas štatā sāka tā dēvēto Patersonas pistoļu ražošanu 1837. gadā. Diemžēl pašam izgudrotājam trūka investīciju kapitāla, bet kompanjoni nebija gatavi ieguldīt pietiekami daudz, lai uzņēmums varētu stabili darboties, kamēr noiets uzņem apgriezienus. Fabrika gan saņēma valdības pasūtījumu revolveru piegādei armijai, kas karoja ar seminolu indiāņiem Floridā, tomēr 1843. gadā Patersonas uzņēmums, kopumā izlaidis apmēram 2800 revolveru, bankrotēja. Kolts uz laiku pievērsās citiem izgudrojumiem.

Bet tad pienāca 1846. gads, un Savienotās Valstis uzsāka karu pret Meksiku. Koltu uzmeklēja Teksasas reindžeru kapteinis Semjuels Hamiltons Vokers. Reindžeru arsenālā bija Patersonas pistoles, un viņiem vajadzēja vēl, pie tam kapteinim Vokeram bija daži priekšlikumi ieroča uzlabošanai. Tā tapa slavenais Walker Colt – iespaidīgs 45. kalibra šaujamais, gandrīz 40 centimetrus garš un vairāk nekā divus kilogramus smags. Koltam gan vairs nebija fabrikas, bet viņš nolīga kā izpildītāju citu ieroču ražotāju, un 1847. gada janvārī Savienoto Valstu armija saņēma pirmo tūkstoti Kolta revolveru. Kapteinis Vokers gan krita kaujā jau tai pašā gadā, bet Kolta bizness zēla un plauka. Drīz viņam jau bija pašam sava fabrika. Karš vēl nebija galā, kad sākās Kalifornijas zelta drudzis, un nu jau Kolts apbruņoja dēkaiņu un laimes meklētāju armijas, kas plūda apgūt Mežonīgos Rietumus. Drīz jaunie ieroči kļuva populāri arī Eiropā, kur Kolts īstenoja sevišķi sekmīgu tirgvedības stratēģiju – vienojies par piegādi kādas valsts armijai, viņš parūpējās, lai informācija par pasūtījumu nonāktu arī pie pirmajai ne pārāk draudzīgo kaimiņvalstu valdībām. 19. gadsimta 60. gados, kad Amerikas Pilsoņu karā prezidenta Ābrahama Linkolna vadītie Ziemeļu štati cīnījās pret Dienvidu štatiem, Kolta revolveri bija vienlīdz atzīti abās karojošajās pusēs. Ziemeļi sevi šai karā pasaules sabiedriskajai domai pasniedza kā nesavtīgus cīnītājus par Dienvidu vergu brīvlaišanu. Ap šo pašu laiku Amerikā radās teiciens: „Var jau būt, ka Eibs Linkolns ir devis ļaudīm brīvību, bet vienlīdzību viņiem devis Sems Kolts.”