1978. gada 25. jūlijs vēsture iegājis ar to, ka pasaulē nācis pirmais mākslīgās apaugļošanas rezultātā radītais bērns.

Tā bija meitene – Luīze Džoja Brauna, kas pasauli ieraudzīja 1978.gada 25.jūlijā, Lielbritānijā, Oldheimā. Meitenīte pasaulē nāca pulksten 23.47 ar plānotu ķeizargriezienu un piedzimstot viņa svēra 2,6 kilogramus. Pasaules medijos Luīzes piedzimšanu pasniedza kā brīnumu un skaidrs, ka jaundzimusī meitenīte ieguva pasaules slavu. Pirmā “mēģenes bērna” nākšana pasaulē pagājušā gadsimta 70. gadu beigās radīja pamatīgu viļņošanos gan baznīcā, gan politikā, bet vienlaikus sniedza cerību miljoniem pāru visa pasaulē.

Pirmā “mēģenes bērna” vecāki bija Leslija un Džons Brauni, viņi pie mazuļa bija centušies tikt deviņus gadus. Neveiksme pēc neveiksmes bija iemesls tam, ka pāris bija gatavs uz visu, rezultātā kļūstot par pirmajiem cilvēkiem pasaulē, kuru mazulis bija mākslīgās apaugļošanas rezultāts.

Bet sākās viss deviņus mēnešus pirms tam. Luīzes dzīvība bija aizsākusies laboratorijā, procesā, ko sauc par ārpusķermeņa apaugļošanu. Lai gan Brauni zināja, ka mākslīgā apaugļošana notiks eksperimentālā kārtā, ārsti viņiem neteica, ka šādā veidā bērns vēl nekad nav dzimis.

Mazās Luīzes piedzimšana bija vesels apvērsums neauglības ārstēšanā. Kad ģimene atgriezās ar jaundzimušo no slimnīcas, uz ielas viņus sagaidīja cilvēku pūlis, tostarp vairāk nekā simt žurnālistu un viena no versijām vēsta, ka starp sagaidītājiem bijis arī astoņus gadus vecs puika, kurš šobrīd ir pirmā “mēģenes bērna” vīrs un abu dēlu tēvs Veslijs.

Pēc tam, kad pirmo reizi bija veikta ārpusķermeņa apaugļošana, sāka strauji attīstīties dažādas sarežģītas mākslīgās apaugļošanas metodes, kas ietver manipulācijas gan ar olšūnām, gan ar spermatozoīdiem un kas tagad pazīstamas kā palīgreproduktīvās tehnoloģijas. Piemēram, 1984.gadā Kalifornijas štatā (ASV) kāda sieviete dzemdēja bērniņu, kas bija attīstījies no citas sievietes olšūnas. Tajā pašā gadā Austrālijā piedzima bērns, kas bija veidojies no sasaldēta embrija. 1994.gadā Itālijā par māti kļuva kāda 62 gadus veca sieviete, kuras klēpī bija pārnestas ar viņas vīra spermatozoīdiem apaugļotas citas sievietes olšūnas. Tiek lēsts, ka kopš 1978.gada “mēģenes bērnu” skaits pasaulē ir apmēram viens miljons.

Bet Luīze Džoja Brauna pēc četriem gadiem kļuva par vecāko māsu, jo ar mākslīgās apaugļošanas palīdzību nāca pasaulē viņas jaunākā māsa Natālija Brauna, kura tobrīd bija jau 40 šādi dzimušais bērns. Savukārt pati Natālija 1999. gadā kļuva par pirmo „mēģenes bērnu", kas pati dzemdējusi savu bērnu.

Luīze Džoja Brauna apprecējās 2004.gadā un pēc diviem gadiem 28 gadu vecumā kļuva par mammu pirmajam dēlam, bet 35 gadu vecumā 2013 gadā pirmajam “mēģenes bērnam” piedzima otrs dēls.

Skaidrs, ka Luīzes Džojas Braunas dzīve joprojām rit mediju uzmanības lokā, par ko viņa pati visvairāk pārdzīvojusi pusaudžu gados, kad bijis brīdis, kad “mēģenes bērns” nepārtraukti uzdevusi sev jautājumu, kāpēc es, kāpēc cilvēki teju visā pasaulē zina manu vārdu. Bet šobrīd viņa ar slavu sadzīvo, viņai ir sava mājaslapa un ir izdota Luīzes autobiogrāfija. Viņa pati par sevis saka, ka dzīvo normālu dzīvi, strādā kuģniecības kompānijā un atbalsta ar savu klātbūtni pasākumus, kas saistīti ar mākslīgo apaugļošanu.