1881. gada 25. oktobrī dzimis pasaulslavenais spāņu gleznotājs un skulptors Pablo Pikaso.

 

Pablo Pikaso savas dzīves laikā bijis tēvs četriem bērniem, kurus pasaulē laidušas trīs sievietes, precējies divreiz, bet mīļāko viņam bijis, ka ne saskaitīt.

Mākslinieks bez sievietēm nespēja radīt nevienu savu darbu, viņam tās bija iedvesmas avots.

Laime, prieks, asaras, histērijas, traģēdijas un pat psihiskie traucējumi veidoja sižetus viņa gleznās. Daiļais dzimums Pikaso dievināja, neņemot vērā viņa skarbos vārdus: „Sievietes ir ciešanu mašīnas. Es viņas iedalu divās kategorijās – dievietēs un kājslauķos.”

Patiešām, sievietēm ir nozīmīga loma Pikaso karjerā, jo aizraušanās ar modernām, sievišķīgām formām un pārdrošie stila eksperimenti padarīja spāni par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem māksliniekiem. Tiesa, negausīgās attiecības ne vienmēr beidzās labi: divas Malagā dzimušā mākslinieka iemīļotās izdarīja pašnāvību un vēl divas sajuka prātā.

Starp citu “National Geographic” ir apkopojis informāciju par sievietēm, kurām bija būtiska nozīme ne tikai Pikaso privātajā dzīvē, bet arī radošajā karjerā.

Pirmā bija Fernande Olivjē  jeb Amēlija Langa, kura kopā ar Pikaso pavadīja laiku 1904. līdz 1911. gadam.

19 gadu vecumā Amēlija nokļuva Parīzē, nomainīja vārdu un kļuva par avangarda mākslinieku modeli. Satiekoties ar meistaru, Fernandei bija aizliegts pozēt citiem māksliniekiem, toties viņa bija arī modelis vienai no Pikaso slavenākajām gleznām “Aviņonas jaunavas”.

Nākamā bija Eva Gauela jeb Marsela Homberta, kura kopā ar mākslinieku bijusi trīs gadus. Abi apmeklēja arī Pikaso ģimeni Barselonā un runājuši par kāzām. Attiecības izjauca sievietes slimība un nāve.

Pēc diviem gadiem Pikaso dzīvē ienāca aristokrātiska krievu ballerina Olga Hohlova, kura kopā ar Pikaso bija 1917.-1935.gadam, un šai savienībā dzima abu dēls Paulo. Pikaso darbos Olga parādās kā sievišķības, mājīguma un mātišķības simbols.
Laulība izjuka, jo Pikaso uzsāka slepenas attiecības ar 17 gadīgo Mariju Terēzi Valteri, kuras augums auguma proporcijas sasaukušās ar Pikaso ideāliem. Marija Terēze pasaulē laida abu meitu Maiju, bet diemžēl Pablo jau bija saticis sirreālisti – fotogrāfi Doru Maaru. Tas pielika punktu. Četrus gadus pēc Pikaso nāves Valtere izdarīja pašnāvību.

Tikmēr Dora Maara Pikaso sagādājusi intelektuālus un emocionālus izaicinājumus. Viņa mākslinieka darbos atklājas ar spilgtiem attēliem, destruktīvām leņķiskām formām un indīgām krāsām. Kopā viņi eksperimentēja ar jauniem paņēmieniem, apvienojot gleznošanu un fotogrāfiju. 

Pēc šķiršanās no Pikaso Dora Maara piedzīvoja nervu sabrukumu .Vēlāk viņa atrada mierinājumu katoļu ticībā, par ko liecina viņas  slavenā frāze: „Pēc Pikaso ir tikai Dievs.”

Tātad Doru nomainīja gleznotāja Fransuāza Žilo, kura bija par Pikaso 40 gadus jaunāka, un viņa dāvāja māksliniekam dēls Klodu un  meitu Palomu. Lielākā daļa tai laikā tapušo Pikaso darbu bija veltīt ģimenes dzīvei.  Zīmīgi, ka Žilo bija vienīgā, kura pati pameta Pablo un saglabāja savu pašcieņu.

Mūža nogali Pikaso pavadīja kopā ar Žaklīnu Roku. Viņa kļuva par mākslinieka otro sievu un, protams, arī viņa ietekmēja Pikaso mākslu. Tiesa viņa kā personība gleznās palika otrajā plānā aiz abstraktām figūrām. Tas nozīmē tikai, to, ka atliek vērot Pikaso darbus un censties atšifrēt, kura tieši no viņa dzīves sievietēm ietekmējusi mākslinieku darba tapšanas brīdī.