1938. gadā 26. maijā tiek izveidota ASV Kongresa komisija antiamerkāniskas darbības izmeklēšanai.

Stingri juridiski tulkojot, 'Un-American Activities' nozīmē sabiedrisku vai politisku darbība Savienotajās Valstīs, kura tiek finansēta no ārvalstīm. Tieši šādas darbības kontrolēšanai 1938. gada 26. maijā tika izveidota ASV Kongresa komisija, kuras nosaukumu parasti tulko kā Antiamerikāniskas darbības izmeklēšanas komisija. Ar laiku tās ietekme patiešām izvērtās tālu pāri sākotnēji nospraustajiem juridiskajiem rāmjiem, un sāka izpausties kā cīņa pret, komisijas locekļuprāt, Amerikai kaitīgu darbību, kas tomēr nebija ar likumu aizliegta.

Sākotnēji komisijas uzmanība pirmām kārtām bija pievērsta iespējamajiem nacisma un hitleriskās Vācijas simpatizētājiem, taču drīz vien pārorientējas uz amerikāņu komunistu darbības izpēti. Ironiskā kārtā daudz vēlāk atklājās, ka padomju aģents šai laikā bijis komisijas priekšsēža vietnieks, kongresmenis Semjuels Diksteins, kura vārdu vēlāk atrada amerikāņu iegūtos NKVD dokumentos. Kad kara laikā Padomju Savienība kļuva par Amerikas sabiedroto, komisijas darbība pierima, lai atsāktos ar dubultotu sparu aukstā kara sākumposmā. Grotesku apogeju šis process sasniedza tā dēvētajā "Holivudas melnajā sarakstā". 1947. gadā komisija paziņoja, ka uzņēmusies konstatēt iespējamos komunistiskās propagandas elementus Amerikas izklaides industrijā. Par pirmajiem aizdomās turamajiem kļuva esošie vai bijušie kompartijas biedri. Viņus izsauca uz Vašingtonu, lai liecinātu gan par savām, gan savu kolēģu komunistiskajām nosliecēm. Vairums atteicās liecināt, jo dalība kompartijā nebija nekas nelikumīgs. Tad varas aprindas izdarīja spiedienu uz Amerikas kino asociāciju, kura paziņoja, ka "Melnajā sarakstā" iekļuvušie netikšot nodarbināti līdz brīdim, kad būs atceltas izvirzītās apsūdzības. Jau drīz sarakstā bija vairāki simti režisoru, aktieru, scenāristu un komponistu vārdu - to, kuri vai nu bija atteikušies liecināt komisijā, vai tika citu liecinājušo nosaukti kā "sarkanie". Viņu karjerai Savienotajās Valstīs līdz ar to bija svītra pāri. Scenāristi vēl varēja eksistēt, iesniedzot darbus ar kolēģa vārdu, bet aktieriem un režisoriem tādas iespējas nebija. Daudzi emigrēja uz Eiropu vai Meksiku, un tikai kāda desmitā daļa no "melnā saraksta" vēlāk atjaunoja sekmīgu karjeru Savienotajās Valstīs. Jāsaka uzreiz - politiķu sarīkotajām "raganu medībām" nebūtu tā efekta, ja pašā izklaides industrijā tām nerastos daudz līdzdarboņu. Bija tie, kas liecināja pret kolēģiem un pat draugiem ar pārliecības spozmi acīs, vairums, protams, to darīja, lai paši neiekļūtu gaļas mašīnā. Tikai līdz ar piecdesmito gadu otro pusi šī apkaunojošā darbošanās sāka pierimt - gan tāpēc, ka līdz ar Staļina nāvi nedaudz uzlabojās attiecības ar Padomju Savienību, gan tāpēc, ka pašā amerikāņu sabiedrībā nobrieda apziņa, ka ne fanātisks antikomunisms ir patiesa amerikānisma izpausme, bet gan gatavība pastāvēt par savām un citu tiesībām un brīvību.