1563. gada 27. februāris ir pirmais noteikti fiksētais datums izcilā angļu Renesanses komponista Viljama Bērda biogrāfijā – šai dienā 23 gadus vecais skaņradis tika iecelts par Linkolnas katedrāles ērģelnieku.

 

Linkolnas pilsēta Anglijas vidienē slavena ar savu senatnīgo arhitektūru, pirmām kārtām - majestātisko Svētās Jaunavas Marijas katedrāli, vienu no iespaidīgākajiem gotikas dievnamiem ne vien Britu salās, bet visā Eiropā. Deviņos gadsimtos, kas pagājuši, kopš Linkolnā atrodas bīskapa sēdeklis, katedrāles ērģelnieka amatā bijis ne viens vien ievērojams skaņradis, taču viens no viņiem pieminams īpaši. Tas ir Šekspīra un karalienes Elizabetes laikabiedrs, komponists Viljams Bērds, kurš tika iecelts par Linkolnas ērģelnieku un kormeistaru 1563. gada 27. februārī.

Linkolnas katedrāle ir pirmā Viljama Bērda darba vieta, un minētais darbā pieņemšanas datums - vispār pirmais precīzi fiksētais viņa biogrāfijā. Domājams, Londonas džentlmeņa dēls Viljams Bērds dzimis vai nu 1539. gada beigās vai 1540. gada sākumā, tātad, stājoties visai prestižajās ērģelnieka amatā, viņš ir vien kādus divdesmit trīs gadus vecs, taču jau nepārprotami prasmīgs mūziķis un arī iemēģinājies komponēšanas mākslā. Kaut drošu ziņu trūkst, mūzikas vēsturnieki sliecas domāt, ka Viljams Bērds pusaudža gados dziedājis Karaliskās kapelas zēnu korī, un mūzikas mākslā viņu ievadījis cits izcils tālaika angļu komponists Tomass Talliss. Bērda un Tallisa ceļi krustojās arī vēlāk, kad Bērds jau bija atgriezies Londonā un stājies karalienes Elizabetes I dienestā kā Karaliskās kapelas loceklis. Savukārt Linkolnas gadi no 1563. līdz 1575. gadam bija komponista talanta un arī personības nobriešanas laiks.

"Lai sevi neslavē vairs lepnais ārzemnieks -

Jo angļa priekšā tam būs tagad atkāpties.

Ir Viljams Bērds tam vārds, tā māka lieliskā,

Liek man to pirmo saukt, likt vietā augstākā.

Pār citiem laikā šajā ceļ to viņa prašana,

Un pāri robežām tā mirdz svešzemju tālumā."

Šādas mazliet naivas, bet jūsmīgas rindas Viljamam Bērdam veltījis laikabiedrs - Vindzoras pils Svētā Jura kapelas dziedātājs Džons Boldvins, pievienojot vienam no Bērda mūzikas krājumiem, kurus sastādījis. Savā vairāk nekā astoņdesmit gadus ilgajā mūžā Viljams Bērds radījis apmēram 470 skaņdarbu, pie kam aptvēris gandrīz visus sava laika mūzikas žanrus. Sevišķi tiek izceltas viņa motetes, kurās oriģināli apvienota angļu un kontinentālās Eiropas mūzikas tradīcija, fantāzijas instrumentāliem ansambļiem un taustiņinstrumentam virdžinālam, kas angļu mūzikā pirms viņa tikpat kā nebija sastopamas, arī garīgās himnas un cita baznīcas mūzika - komponēta gan oficiālajai Anglikāņu baznīcai, gan katoļu ritam, kura piekritējs bija pats komponists, un kas viņam, starp citu sagādāja ne mazumu raižu dzīves laikā, kad katoļticība Anglijā bija ārpus likuma, un tikai karalienes Elizabetes I labvēlība ļāva Bērdam izvairīties no bargiem sodiem. Mūzikas vēsturnieki gan norāda, ka Viljama Bērda ietekme uz nākamo paaudžu angļu mūziku izrādījusies vājāka, nekā varētu domāt. Ļoti nozīmīga daļa komponista mūža veikumā ir kompozīcijas tolaik populārajam virdžinālam, viņš ir viens no ievērojamākajiem t.s. Angļu virdžinālistu skolas pārstāvjiem, taču šī skola strauji zaudēja popularitāti ap Bērda nāves laiku, līdzīgi notika arī ar viņa kopto motetes žanru. Tomēr līdz ar 20. gadsimta pēdējām desmitgadēm, strauji augot vispārējai interesei par Renesanses mūziku, arī Viljama Bērda veikums piedzīvo savu renesansi.