1964. gada 27. oktobri uzskata par Savienoto Valstu 40. prezidenta Ronalda Reigana politiskās karjeras sākumu. Šajā dienā Republikāņu partijas aktīvists, bijušais kinoaktieris un televīzijas šovu vadītājs Reigans uzstājās ar runu, aģitējot par partijas prezidenta amata kandidātu Beriju Goldvoteru.

"Mūsu valsts tēvi dibinātāji," teica Reigans, "zināja, ka valdība nevar kontrolēt ekonomiku, ja tā nekontrolē cilvēkus. Un viņi zināja, ka tad, kad valdība ķeras pie šādas kontroles, tai savu mērķu sasniegšanai jāliek lietā vara un piespiešana. Tad nu mums ir pienācis laiks izvēlēties." Vārdi "Laiks izvēlēties" kļuva par nosaukumu, ar kuru šī runa palikusi vēsturē. Runas pamatā ir brīvības - gan ekonomiskās, gan politiskās - apliecinājums, un atziņa, ka attiecībās ar Padomju Savienību - nebrīves citadeli, Amerikai jāpaļaujas pirmām kārtām uz savu spēku nevis uz diplomātiskiem kompromisiem. Ārpolitiku, kura bija ieguvusi pielāgošanās politikas nosaukumu, Reigans pielīdzināja taktikai, kādu rietumu demokrātijas piekopa attiecībās ar Hitleru pasaules kara priekšvakarā - tā sauktajai nomierināšanas politikai.

"Ikviena vēstures mācība vēsta, ka nav lielāka riska kā nomierināšanas politika, un rēgs, kuru mūsu labticīgie liberālie draugi tā nevēlas skatīt vaigā, ir izpratne, ka viņu pielāgošanās politika ir nomierināšanas politika, un tā nedod izvēli starp karu un mieru - tā dod izvēli vienīgi starp cīņu un padošanos. Ja mēs turpināsim pielāgoties, turpināsim piekāpties un atkāpties, agri vai vēlu mums nāksies piedzīvot pēdējo prasību - ultimātu."

Reigana runa ienesa vairākus miljonus kandidāta Goldvotera priekšvēlēšanu budžetā, kas gan neglāba viņu no sakāves vēlēšanās. Lielākais ieguvējs izrādījās pats runas autors - viņu ievēroja Republikāņu partijas spicē, un jau pēc diviem gadiem viņš sekmīgi startēja Kalifornijas gubernatora vēlēšanās. Sabijis šajā amatā divus termiņus, Reigans 1980. gadā kļuva par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu. Savus uzskatus Reigans nebija mainījis, atklāti nodēvēdams Padomju Savienību par "Ļaunuma impēriju" un nebaidīdamies saasināt aukstā kara konfrontāciju. Tomēr tieši viņam bija lemts auksto karu pārtraukt, kad jaunais padomju līderis Mihails Gorbačovs uzsāka savu liberalizācijas politiku. Aukstā kara atbalss gan vēl izskanēja Ronalda Reigana lēmumā, kuru viņam nācās pieņemt dažus mēnešus pirms savas prezidentūras beigām - 1988. gada 27. oktobrī. Šajā dienā viņš paziņoja, ka Savienoto Valstu vēstniecība Maskavā neievāksies jaunuzceltajā ēkā, kuru Valsts drošības komiteja bija burtiski piebāzusi ar noklausīšanās ierīcēm, iestrādājot tās dzelzsbetona bloku armatūrā. Reigans paziņoja, ka ēka jānograuj un vietā jāceļ cita. Skandāls gan pamazām apdzisa pats no sevis līdz ar Padomju Savienības sabrukumu, taču jaunajā ēkā Amerikas vēstniecība Krievijā ievācās tikai 1999. gadā.