1953. gada 28. aprīlī apcietināts tiek Vasilijs Staļins. Jaunākais mirušā PSRS vadoņa Josifa Staļina dēls, kuru vaino valsts nodevībā un pretvalstiskā propagandā. Viņa lietu izskata vairāk nekā divus gadus un skaidrs, ka Staļins jaunākais cietumā sēdēs tēva dēļ.

Vara un ietekme īpaši tādās valstīs, kāda bija PSRS, nozīmēja milzīgas intrigas un skaidru nākotni. Tiklīdz zudīs politiskā aizsardzība, nāksies saskarties ar izmeklēšanām, apsūdzībām un sodiem. Tieši tāds ir stāsts par Josifa Staļina dēlu Vasiliju.

Viņa tēvs uzskatīja, ka dēls par tēva grēkiem atbildēt nevar un nedrīkst, taču Vasilijs Staļins par sava tēva darbiem atbildēja žargonā sakot pēc pilnas programmas. Nevar arī noliegt, ka lielu daļu problēmu Vasilijs sastrādā pats savas muļķības dēļ, ko tēvs viņam, iespējams, pat nepiedotu.

Vasilijs Staļins bija lidotājs. Aviācijas skolu pabeidza, kad 2. Pasaules karš jau plosījās visās frontes līnijās, un kā ziņoja viņa skolotāji un kursa biedri, Staļins jaunākais rāvās uz fronti. Ar tādu uzvārdu kā Staļins Padomju Savienībā bija jāpierāda savas spējas. Tajā pašā laikā tēva aizgādniecība nozīmēja arī pietiekami lielu slinkumu. Vasilijs Staļins aviācijas skolā bez aizrautības apguva teorētiskās lidošanas prasmes, bet praktiskajās nodarbībās gan piedalījās ar lielu entuziasmu. Lai gan šādas pazīmes jau nebūt nav raksturīgas tikai vadoņu bērniem, skaidrs, ka lidošana ir interesantāka nekā teorētisku aprēķinu analīze.

Kā pilots Vasilijs Staļins sevi pierādīja kaujas laukā. Saņēma vairākus apbalvojumus, dažus pat anonīmi, jo komandieris apbalvoja viņu, vēl nezinot, kurš no lidotājiem bija drošsirdis. Vienā kaujā Staļins esot atgaiņājis vācu bumbvedēju uzbrukumu ar bez munīcijas palikušu iznīcinātājlidmašīnu. Taču pilotu delverības, tēva loma visas valsts pārvaldē un vēl dienvidnieka daba, agri vai vēlu sagādāja nepatikšanas.

Vasilijs Staļins daudz lietoja alkoholu, protams, izklaidējās ar daiļā dzimuma pārstāvēm un braukāja pa Maskavu savā dienesta automašīnā bez dokumentiem. Noteikta visatļautība viņa uzvedībā bija jūtama, bet tai pašā laikā viņu raksturoja kā spējīgu komandieri. Tāpēc pēc kara Vasilijs Staļins pildīja Maskavas apgabala gaisa spēku komandiera pienākumus.

1952. gadā, gadu pirms tēva nāves, Vasilijs Staļins tika atstādināts no amata pienākumu izpildes. Pēc 1. maija parādes viņš partijas augstākajā pieņemšanā ieradās piedzēries un “trīs mājas tālāk pasūtīja” visu PSRS gaisa spēku komandieri. Tēvs bija nikns. Bet Vasilijs saviem tuvākajiem draugiem un ģimenes locekļiem tikai atgādināja, es dzīvoju tik ilgi, cik ilgi dzīvo mans tēvs. Staļina uzvārdam bija pārāk daudz ienaidnieku, lai lolotu cerību, ka pēc diktatora nāves viņa ģimeni saudzēs.

1953. gadā nomira Josifs Staļins. Jau pēc pusotra mēneša, 28. aprīlī, Vasilijs tika apcietināts. Partijas augšgalā sākās cīņa par varu un visticamāk, dēls zināja pārāk daudz tēva noslēpumu. Vasilija daba acīmredzami nebija šos noslēpumus izspēlēt savā labā. Viņš pārāk daudz pļāpāja, un tāpēc bija jāapklusina.

Nogalināt vai sodīt ar nāvi Staļina dēlu nedrīkstēja, tas būtu pārāk skaļš skandāls. Bet iemest cietumā viņu varēja. Tāpēc vairāk nekā divus gadus vilkās izmeklēšana, kurā Vasiliju Staļinu atzina par vainīgu valsts nodevībā, proti, viņš apkaunojoši izrunājies par valsts stāvokli un pārāk biedrojies ar svešu valstu diplomātiem.

Soda mērs, ko bijušā vadoņa dēlam piesprieda, bija astoņi gadi cietumā. Šo gadu laikā Vasilijs pamatīgi novecoja, jo cietums ir skarba ikdiena. Nelīdzēja ne vēstules armijas vadībai, ne arī mīļajam tēvocim Ņikitam, kā bērnībā Vasilijs saukāja Hruščovu. Pēdējais gan Staļina dēlam apliecināja savu izpratni par viņa stāvokli un atstāja Staļinu cietumā vēl uz vienu gadu. Tik mīļš viņam bija bijušā vadoņa dēls.

Iznāca Staļins no cietuma 1960. gadā. Vienu gadu pirms soda izciešanas termiņa beigām. Viņam atjaunoja armijas pakāpi un izmaksāja virsnieka pensiju, ja vien viņš uzvedīsies klusi un pieklājīgi. Taču Vasilijs Staļins atsāka dzert. Cīņā ar alkoholu viņš teju vienmēr zaudēja, tāpēc nesagaidīja uzlabojumus savā profesionālajā dzīvē. Kremlī īsti arī nezināja, ko ar viņu iesākt? Lidot Vasilijs vairs nevarēja cietumā iegūtās invaliditātes dēļ, bet par atslēdznieku uz kādu lauku rūpnīcu Staļina dēlu arī nosūtīt nebūtu īsti smuki. Tāpēc augstākajā varā nolēma pagaidīt un vēl padomāt, kur atrast vietiņu Staļina dēlam. Taču tad visus meklējumus pārtrauca Staļina kļūda. Viņš devās uz Ķīnas vēstniecību un palūdza politisko patvērumu. Lieki piebilst, tas nepatika nevienam onkulim Kremļa varas augstākajos līmeņos.

Pēc šādas šarādes Vasilijs uz gadu atgriezās cietumā, jo pārkāpa pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumus. Pēc tam tika izsūtīts trimdā uz Kazaņu, pilsētu, kurā nebija ļauts iebraukt nevienam ārzemniekam. Tā viņš mita bez darba un cerībām vienistabas dzīvoklī ar 150 rubļu pensiju, ko veiksmīgi notrieca glāzītē. 40 gadu vecumā Staļina dēls nomira, visticamāk no pārmērīgas alkohola lietošanas. Lai gan skaidrs, ka viņa nāves patiesais iemesls ir pilnīgs cerību trūkums, ka Staļina bērniem varētu būt nākotne pēc tēva nāves.