2002. gada 28.janvārī 94 gadu vecumā mūžībā aizgāja populārā Zviedrijas bērnu grāmatu autore Astrida Lindgrēne.

Rakstniece Astrida Lindgrēne savas dzīves laikā sarakstījusi 34 stāstu grāmatas un 41 bilžu grāmatu, kas kopā izdotas vairāk nekā 165 miljonos kopiju un tulkotas vairāk nekā 100 valodās.

Meitenei, kura pasaulē nāca 1907. gada 14. novembrī, kā otrais bērns četru atvašu ģimenē netālu no zviedru pilsētas Vimmerbijas, bērnība pagāja mīlestībā, jautru rotaļu un pasakainu notikumu pavadībā. Viss aizraujošais Astridas bērnībā bija pasmelts no grāmatām, ko šīs ģimenes atvases saņēma vienu reizi gadā – Ziemassvētkos.

Astridai pieaugot, vecāki bija pilnīgi pārliecināti, ka meitenei piemīt visas nepieciešamās prasmes, kas ļautu viņai kļūt par labu sievu. Tiesa, tas neietilpa Astridas plānos. Pretēji mammas padomiem apgūt gudras mājas saimniekošanas noslēpumus, pacietīgi gaidot līgavaini, viņa iestājās darbā vietējā avīzē par reportieri, aizrāvās ar kino, džezu un dejām.

Astrida nogrieza pavisam īsus matus, kas tolaik izraisīja apkārtējo neapmierinātību un nosodījumu. Pat pašas tētis, kurš bija diezgan liberāls un ar lielisku humora izjūtu, uzstāja, lai meita beidz apkaunot ģimeni un nēsā cepuri. Taču, kā izrādījās, pārdrošā frizūra bija tika dumpja sākums.

Astoņpadsmit gadu vecumā Astrida palika stāvoklī no krietni vecāka vīrieša, ar kuru viņa kopā nesagaidīja pasaulē savu pirmdzimto dēlu Larsu. Vēl vairāk, Astrīda grūtniecības laiku pavadīja cilvēku pilnajā Stokholmā, paralēli skolojoties, lai kļūtu par mašīnrakstītāju un stenogrāfi.

Kad pienāca laiks laist pasaulē mazuli, Astrida devās uz Kopenhāgenu Dānijā, kur tolaik drīkstēja bērna tēva ailīti dzimšanas apliecībā atstāt tukšu. Pēc dēla piedzimšanas Astrīda apsvērusi iespēju nodot viņu adopcijai, tomēr par mammu Larss varēja saukt tieši Astridu, kura 25 gadu vecumā apprecējās ar savu darba devēju Nilu Stūru Lindgrēnu. Trīs gadus vēlāk pasaulē nāca Lindgrēnes otrais bērns – meita Kārina, kura vēlāk kļuva par tulkotāju. Nils oficiāli adoptēja Astrīdas ārlaulības dēlu un deva viņam savu uzvārdu. Dzīvesbiedri laimīgā laulībā nodzīvoja 20 gadu, līdz viņus šķīra vīra nāve.

Tas gan nav nekāds noslēpums, ka pirmo grāmatas varoni – kolorīto Pepiju – izdomājusi, pateicoties savai mazajai meitiņai. Nebija jau tā, ka izdevēji Astridas radīto tēlu pieņēma atplestām rokām, tomēr, kad Pepija sasniedza lasītājus, stāsts tik ļoti iepatikās mazajiem zviedriem, ka grāmatu izpirka vienā acumirklī.

Drīz vien stāstu jau tulkoja vairākos desmitos citu valodu un tiražēja vairākos miljonos eksemplāru visā pasaulē.

1946. gadā un 1948. gadā mazie lasītāji sagaidīja turpinājumus Pepijas Garzeķes piedzīvojumiem. Laika gaitā Pepijai viens pēc otra piepulcējās Astridas Lindgrēnes pasaulslavenie varoņi, Karlsons, Kalle Blumkvists, Ronja, Emīls. Viņi dzīvo joprojām, bet pati rakstniece mūžībā devās 2002. gada 28. janvārī 94 gadu vecumā.

Starp citu Astiīda bieži domāja par noslēpumaino aiziešanu citā pasaulē, taču atšķirībā no vecākiem, pārliecinātiem luterāņiem, kuri ticēja mūžīgai dzīvei, Astrīda bija agnosticisma piekritēja, proti, tas ir filozofisks uzskats, ka dažu pieņēmumu patiesums vai aplamums nav un nevar būt zināms. Rakstniece pasauli atstāja uzskatot, ka Dieva esamību nav iespējams izzināt vai pierādīt.