Dzimšanas diena 28. septembrī ir leģendārajai franču aktrisei, modelei un dziedātājai Bridžitai Bardo, kura pasaules slavu ieguva pēc piedalīšanās 1956. gada filmā "Un Dievs radīja sievieti". Viņa bija 20.gadsimta piecdesmito un sešdesmito gadu seksa simbols, modes noteicēja, vīriešu sapnis un sieviešu atdarināšanas objekts. Pēc aiziešanas no izklaides industrijas Bardo kļuva par aktīvu dzīvnieku tiesību aizstāvi.

Bridžita Annmarija Bardo (Brigitte Anne-Marie Bardot) bija vecākā meita un abas māsas vecāki audzināja stingrās katoļu tradīcijās. Bridžitas mamma, saukta par Totiju bija Milānā uzaugusi francūziete, kamēr tēvs īstens parīzietis. Bērnība Bridžitai nebija tā vieglākā – viņa bija neglīts bērns ar alerģiskiem izsitumiem, kuram nācās valkāt kā brilles, tā zobu skavas, un likumsakarīgi, savā bērnībā meitene par izskatu ļoti kaunējusies. Kā pati vēlāk atzinusi: deguns bijis šausmīgs, mute neglīta, vaigi pārāk apaļi, bet acis mazas.

Kamēr jaunākā māsa bijusi ģimenes mīlule, Bridžita piedzīvoja neglītā pīlēna likteni, mamma ne reti teikusi, ka vecākā meita ir ne tikai neganta, bet arī neglīta. Tā kā Bridžitas mamma jaunībā bija mācījusies baletu, tad šo taciņu nācās iet arī abām meitām un jau kopš septiņu gadu vecuma  abas meitas apmeklēja deju meistarklases, kas Bridžitai palīdzēja iegūt kaut mazumiņu pašapziņas. Jaunākā māsa dejas drīz vien pametusi, bet Bridžita, kurai piemita iedzimta grācija, palika.

1947. gadā, izturot pamatīgu konkursu, Bardo uzņēma konservatorijas baleta klasē, kur krievu horeogrāfs Kņazevs kā īsts tirāns savas skolnieces audzināja ar steku rokā. Bridžitai, kas, lai arī bijusi plastiska, pēc horeogrāfa domām bijusi ne pārāk spēcīga, lēna un paslinka, ticis ar steku krietni vairāk nekā pārējiem. Neraugoties sāpīgajām nodarbībām, tieši tur Bridžita izkopa savu slaveno gaitu un graciozitāti. Kad Bridžitas mamma atvēra modes veikalu, Bridžitu kā manekeni pamanīja žurnāla „Elle” radītāja, kura par Bardo teikusi, ka viņa ir nākotnes sieviete. Kad Bridžita parādījās modes žurnālos, viņai pavērās kino pasaules priekšskars,  viņu aicināja uz kino provēm, kam iebilda vecāki, kas kino sauca par vulgāru, bet aktiera profesiju par nepiedienīgu. Tikai pateicoties vectēvam, viņa nokļuva kino pasaulē, tieši viņš pārliecināja vecākus dot Bridžitai iespēju. Filma, kurā Brižita dabūja lomu, diemžēl tā arī netika uzņemta, tikmēr Bardo bija sajutusi aktrises dzīves garšu.

Lai arī pirmo filmu pieredze nebija pārāk veiksmīga, turklāt vienā no tām teju visu laiku uz ekrāna aktrise bija divdaļīgā peldkostīmā, izsaucot gan tuvinieku, gan sabiedrības nosodījumu, vienbrīd jau aktrisei bija doma, ka tas viņai nepavisam neder, līdz Bardo pirmajam vīram,  scenāristam un režisoram Rožē Vadimam dzima ideja sarīkot kinematogrāfa revolūciju, uzņemot filmu „Un Dievs radīja sievieti”. Skatītājus satrieca tiem laikiem atklātās ainas, notika pamatīga šūmēšanās par Bardo varones provokatīvo un vaļīgo uzvedību, kailskatiem un dejām uz galda. Tikmēr filma piedzīvoja fenomenālus panākumus, bet Bridžita Bardo ieguva pasaules slavu, kas pavadīja aktrisi turpmākos gadus. Tieši tāpēc viņu mēdz dēvēt par pagājušā gadsimta 50. – 60. gadu seksa simbolu, modes noteicēju, seksuālās brīvības,  dumpinieciskuma, brīvdomības  simbolu.  

Bridžitas kontā ir vairāki desmiti filmu, bet,kad pēc diviem gadu desmitiem viņa sāka pagurt no slavas, 1973. gada 17, jūnijā Bridžita Bardo paziņoja par kino karjeras beigām, sakot, ka viņa par kino tā īsti nekad neesot interesējusies un filmējusies tikai peļņas dēļ. Darbošanos kino viņa saukusi par nekam nederīgu, tukšu, nevajadzīgu, nicināmu un apsmejamu. Pēc kinokarjeras beigām aktrise iegūto popularitāti veltījusi dzīvnieku aizsardzībai.