Kad pagājušā gadsimta 20. gadu beigās pasauli satricināja smaga ekonomiskā krīze, Savienotajās Valstīs izvērtās t.s. „Prēmiju armijas” kustība. Pirmā pasaules kara veterāni pieprasīja, lai valdība pirms termiņa atpērk no viņiem sertifikātus, kuri tiem bija piešķirti par dalību karā. Kad protestētāji ierīkoja improvizētu nometni Vašingtonā, no kurienes devās demonstrācijās, prezidents Herberts Hūvers sūtīja pret viņiem armiju, kas 1932. gada 29. jūlijā nometni likvidēja.

Viena no neglītākajām lappusēm Savienoto Valstu bruņoto spēku vēsturē – tā varētu teikt par notikumiem Vašingtonā 1932. gada 29. jūlijā. Šajā dienā amerikāņu armija tika izmantota, lai likvidētu tā dēvētās „Prēmiju armijas” protesta nometni Savienoto Valstu galvaspilsētā.

1917. gada aprīlī Amerikas Savienotās Valstis iesaistījās Pirmajā pasaules karā, un kaut arī Amerika karoja tikai pusotru gadu, karā piedalījās vairāk nekā 4 700 000 amerikāņu. Pēc kara veterānu organizācija „Amerikāņu leģions” izvērsa kampaņu par papildus sociālo atbalstu kara dalībniekiem, un 1924. gadā Kongress pieņēma Pasaules kara dalībnieku kompensāciju aktu. Saskaņā ar to kara veterāni, atkarībā no dienestā pavadītā laika, saņēma sertifikātus, kuru nominālvērtība varēja sasniegt 625 dolārus, kas atbilst apmēram 8000 dolāriem mūsdienu izteiksmē; sertifikātus skaidrā naudā gan bija paredzēts konvertēt tikai 1945. gadā.

Taču tad pienāca 1930. gads, kad Savienotās Valstis un visu pasauli satricināja ekonomiskā krīze. Tika izteikta prasība, lai trūkumā nonākušajiem veterāniem valdība izmaksātu viņu sertifikātu vērtību nekavējoties. Kad šādu likumprojektu Kongresam iesniedza deputāts no Teksasas Raits Petmens, veterāni un viņu atbalstītāji lielākās un mazākās grupās sāka ierasties Vašingtonā, lai demonstrācijās pieprasītu pozitīvu risinājumu. Kustība, kurā piedalījās ap 43 000 cilvēku – 17 000 veterānu, kā arī viņu ģimenes locekļi, draugi un citi atbalstītāji – ieguva „Prēmiju armijas” nosaukumu. Neapbūvētā teritorijā uz dienvidiem no Vašingtonas centra protestētāji uzbūvēja būdeļu pilsētiņu no līdzās esošajā izgāztuvē atrodamā.

„Prēmiju armijas” protesta demonstrācijas savu kulmināciju sasniedza 1932. gada 17. jūnijā, kad Senāts noraidīja Petmena likumprojektu, un turpinājās arī pēc tam. 28. jūlijā pēc Savienoto Valstu ģenerālprokurora Viljama Mičela pavēles protestētāju nometni ieņēma policija. Notika incidents, kurā policisti atklāja uguni, divus veterānus nogalinot. Un lai arī likumsargi tika cauri sveikā, prezidents Herberts Hūvers pavēlēja armijai iztīrīt Vašingtonu no protestētājiem. Savienoto Valstu likumi aizliedz izmantot armiju iekšējos konfliktos, taču uz Kolumbijas apgabalu, kas ir tieši Savienoto Valstu Kongresa pārvaldīta teritorija, šis aizliegums neattiecas.

Operāciju vadīja vēlākais Otrā pasaules kara varonis, tolaik – ASV Armijas Štāba priekšnieks Duglass Makārturs. 29. jūlija pievakarē viņa komandētie kavalēristi un kājnieki līdz ar sešiem vieglajiem tankiem ieradās Vašingtonas centrā. Vispirms pret protestētājiem tika sūtīta kavalērija, kurai sekoja kājnieki ar uzspraustiem durkļiem un asaru gāzi. Protestētāji pameta pilsētas centru un bēga uz savu apmetni Anakostijas upes pretējā krastā. Prezidents Hūvers pavēlēja pārtraukt operāciju, taču Makārturs pavēli ignorēja – uzbrukums turpinājās, līdz „Prēmiju armijas” nometne bija iznīcināta. 55 veterāni tika ievainoti, viena veterāna sieva piedzīvoja spontāno abortu, kāds trīs mēnešus vecs zīdainis mira slimnīcā no asaru gāzes izraisītām komplikācijām.

Ģenerāļa Makārtura karjeru šie notikumi neietekmēja, ko nevar teikt par prezidentu Hūveru: tā paša gada novembrī viņš pārliecinoši zaudēja prezidenta vēlēšanās Franklinam Delano Rūzveltam. Jaunais prezidents bija daudz gatavāks dialogam: kad 1933. gada maijā veterāni atkal ieradās Vašingtonā, Rūzvelts ierādīja tiem nometnes vietu ārpus Kolumbijas apgabala un nodrošināja bezmaksas ēdināšanu. Veterāniem tika piedāvāts darbs valdības sociālajā programmā, savukārt 1936. gadā Kongress nobalsoja par paātrinātu veterānu sertifikātu vērtības izmaksu.