29. jūnijā dzimis „Mazā prinča” radītājs, franču rakstnieks Antuāns Ekziperī.

Rakstnieka pilnais vārds ir Antuāns Marī Žans Batists Rodžers de Sent-Ekziperī, kuru bērnībā sauca vienkārši par Toniju.

Viņš piedzima Francijā, Lionā, 1900. gada 29. jūnijā augstdzimušā katoļu muižnieku dzimtā. Viņš bija trešais bērns piecu bērnu ģimenē. Antuāna tētis mūžībā aizgāja, kad mazajam Tonijam bija vien četri gadi un tad ģimenei sākās grūti laiki. Naudas trūkumu gan bērniem kompensēja kopā būšana un brāļi ar māsām sadzīvojuši ļoti draudzīgi. Mamma bērnos ieaudzināja mīlestību pret grāmatām un literatūru, viņu sarunas bieži bija par mākslas vērtībuvienlaikus Antuāns bija aizrāvies ar tehnoloģijām. Ekziperī mācījās kristiešu skolā Lionā, pēcāk jezuītu skolā Montrē, izglītojies arī Šveicē. 1917. gadā viņš iestājās Parīzes tēlotājmākslas skolas arhitektūras fakultātē, bet vēlāk cerēja iestāties jūras licejā, taču diemžēl neizturēja atlasi. Zaudējis brāli Antuāns noslēdzās sevī.

Jau kopš bērnības Antuāns sapņoja par debesīm. Pirmo reizi debesīs viņš pacēlās 12 gadu vecumā, kad viņu aizveda uz lidlauku. Pirmais lidojums bija liktenīgs, viņš saprata, ka debesis un lidošana kļūs par viņa dzīves mērķi. Diezgan likumsakarīgi, ka viņš nokļuva aviācijā, sākotnēji jaunietis bija nelidojošs karavīrs, strādāja lidlauka darbnīcā, bet drīz vien ieguva par civilā pilota sertifikātu, vēlāk uzdienējās līdz militārajam pilotam.

Pēc virsnieku kursu beigšanas viņš dienēja, bet, kad neveiksmīgā lidojumā 1923. gadā Ekziperī guva galvas traumu, bija spiests pamest aviāciju, viņš apmetās Parīzē un nolēma savus spēkus izmēģināt rakstniecībā.

Diemžēl panākumi nenāca viegli un, lai izdzīvotu, pelnīt nācās ar automašīnu tirgošanu, strādājot flīžu rūpnīcā un pārdodot grāmatas. Tiesa, šādi dzīvojot, Ekziperī eksistēja, nevis dzīvoja un viņu izglāba nejauša tikšanās, kas rakstnieku atkal pacēla debesīs – viņš kļuva par pilotu pasta piegādes uzņēmumā. Kāpa pa karjeras kāpnēm un strādāja gan Buenosairesā, gan Kasablankā, arī Eiropā. Strādājot pasta aviosabiedrībās Ekziperī aizrāvās arī ar ekstrēmiem sporta veidiem, kļuva par izmēģinājumu pilotu.

Viņa dzīvība vairakkārt bija briesmās, reiz Ekziperī izdzīvoja pateicoties ūdenslīdējiem, citkārt, avarējot tuksnesī, viņu izglāba beduīni. Smagākais negadījums piedzīvots lidojot no Ņujorkas uz Ugunszemi, kad pēc lidmašīnas avārijas pilots bija komā vairākas dienas.

Ekziperī savas dzīves laikā aplidojis pusi pasaules, un tieši ilgtermiņa lidojumi bija tie, kas viņu iedvesmoja rakstīt – pārdomas liekot uz papīra tapa smalki filozofiskie romāni „Dienvidu pasts”, „Nakts lidojums”, „Cilvēku planēta”, „Citadele”, stāsti un, neskaitāmas esejas, raksti un, protams, dziļā un skumjā pasaka „Mazais princis”.

Viņa darbi ir saistīti ar debesīm un aviāciju, jo tas bija viņa aicinājums, viņš dalījās ar lasītājiem savā pasaules uztverē, kas bija skatīta pilota acīm.

Ekziperī nāve ir noslēpumiem apvīta. 1943. gadā Sent-Ekziperī, riskējot ar savu dzīvību, veica vācu spēku aerofotografēšanu. Vienā no šiem izlidojumiem, netālu no Senrafaelas pilsētas Francijas piekrastē, aptuveni pusceļā starp Kannām un Sentropēzu notika kaut kas mistisks. Lidmašīna pazuda. Atrast lidmašīnas atlūzas neizdevās. Rakstnieks kopā ar lidaparātu bija pazudis bez vēsts… Tika pieļauts, ka lidmašīnā radies tehnisks bojājums, ka Sent-Ekziperī gājis bojā virs Alpiem. Vēl bija viena versija – rakstnieks nobijies un dezertējis. Tai gan neticēja neviens, kas viņu pazina.