1942. gadā Britu Karalisko gaisa spēku bumbvedēji veic pirmo masveidīgo uzlidojumu Vācijas teritorijai, smagi izpostīdami Lībeku.

1942. gadā Pūpolsvētdiena iekrita marta pēdējā svētdienā, togad tas bija 29. marts. Ziemeļvācijā pirmssvētku nakts bija salta un dzidra, spožs pilnmēness apgaismoja zemi un atspīdēja rāmajā Baltijas jūras spogulī. Raugoties neparasti gaišajā naktī, dažs varbūt iedomāja par debesu svētību, kuru tās grib sūtīt kara plosītajai zemei. Kāda alošanās! Gaišā nakts labi derēja aviācijas uzlidojumam, mēnesnīcā vizuļojošie upju un kanālu ūdeņi kalpoja par lielisku orientieri Britu gaisa spēku divmotoru velingtoniem un četrmotoru sterlingiem, kuru mērķis tonakt bija Lībeka - senā Hanzas savienības galvaspilsēta.

Pirmajā uzlidojuma vilnī lidmašīnas izmeta radionavigācijas ierīces un bombardēja ar lielkalibra bumbām, kuru jaudīgās eksplozijas norāva ēkām jumtus un sadragāja pārsegumus. Sekoja vēl divi uzlidojuma viļņi, kuros tūkstošiem tika mestas nelielās degbumbas, aizdedzinot ēku atsegto iekšpusi. Uzlidojuma plānotāji īpaši neslēpa, ka Lībeka pirmajam masveidīgajam Karalisko gaisa spēku uzbrukumam izvēlēta tāpēc, ka tajā ir daudz vēsturiskas apbūves ar koka konstrukcijām. Briti gribēja izmēģināt pirmām kārtām degbumbu darbību. Līdzīgu taktiku bija piekopuši paši vācieši pāris gadus iepriekš, bombardēdami Lielbritānijas pilsētas. Tagad bija pienākusi atmaksas stunda. Kā izteicās britu bumbvedēju aviācijas komandieris, aviācijas maršals Ārturs Hariss- "Nacisti uzsāka šo karu ar visai bērnišķīgu alošanos, ka viņi tikai bombardēs visus pārējos, bet viņus pašus nebombardēs neviens. Roterdamā, Londonā, Varšavā un pussimtā citu vietu viņi sāka pielietot savu diezgan naivo teoriju. Viņi sēja vēju, un tagad viņus gaida viesuļvētras pļauja."

Uzlidojumā Lībekai naktī uz 1942. gada Pūpolsvētdienu tika skarti 62% no pilsētas ēkām, tai skaitā vairāk nekā 7% iznīcināti pilnībā un vairāk nekā 10% nopietni bojāti. Uzlidojumā gāja bojā vairāk nekā trīssimt cilvēku, nepilni astoņi simti guva ievainojumus, bet 15,000 jeb 10% no pilsētas iedzīvotājiem palika bez pajumtes.

Vācijas atbildi nenācās ilgi gaidīt. Nākamajos mēnešos Luftwaffe sarīkoja virkni uzlidojumu Anglijas pilsētām, savus mērķus izvēloties pēc populārā Bedekera tūristu ceļveža. Tomēr vācu gaisa spēki tobrīd bija iesaistīti kaujās gan Krievijā, gan Ziemeļāfrikā un nevarēja koncentrēt nozīmīgus spēkus uzbrukumiem Lielbritānijai. Tā sauktie "Bedekera reidi" nodarīja britiem salīdzinoši nelielus postījumus. Toties britu un amerikāņu uzlidojumu intensitāte arvien pieauga, kara beigās burtiski pārvēršot daudzas vācu pilsētas drupu kaudzēs. Šie uzlidojumi nesa nāvi desmitiem tūkstošu un postu un ciešanas miljoniem vācu civiliedzīvotāju, taču nav īsti pierādāms, ka tie būtu nozīmīgi tuvinājuši Vācijas sakāvi.