1926. gada 3. decembris vēsture iegājis kā diena, kad mīklainos apstākļos uz 11 dienām pazuda slavenā angļu detektīvromānu autore Agata Kristi, izraisot plašu rezonansi sabiedrībā.

Agata Mērija Klarisa, lēdija Malovana, dzimusi Millere, publicējusies ar pirmā vīra uzvārdu Kristi, pati sevi nekad nav uzskatījusi par izcilu rakstnieci. Protams, viņai tīri labi patika, ka šī nodarbe nes zināmu peļņu, taču padarīt rakstīšanu par galveno dzīves uzdevumu Kristi netiecās. Rakstniece stāstīja, ka romānu sižetus apdomājusi ar adīkli rokās mājinieku vai draugu lokā un brīdī, kad sēdusies pie galda, lai rakstītu, sižets jau esot bijis pilnīgi gatavs. Savukārt idejas ienākušas prātā visdažādākajās vietās un apstākļos – graužot ābolus, guļot vannā vai mazgājot traukus, kas esot “tik glupa nodarbe, ka gribot negribot uzmācas domas par slepkavību”.

1926. gads rakstniecei, kura tobrīd jau bija precējusies un mamma meitai, bija grūts – nomira Agatas māte Klāra, un vīrs iemīlējās golfa partnerē un lūdza šķiršanos. 3. decembrī pēc ķīviņa ar vīru Agata, uzrakstījusi savam sekretāram Karlo vēstuli, kurā apgalvoja, ka dodas uz Jorkšīru, atstāja meitu (jāpiebilst, ka attiecības ar meitu bērnībā bija ļoti sarežģītas, bet vēlāk tas izlīdzinājās) un māju kalpotāju ziņā. Nākamajā dienā pēc pazušanas Sarejas grāfistē tika atrasts Kristi automobilis, kura salonā bija viņas kažoks. Vienpadsmit dienas nevienam nebija ne jausmas, kur palikusi rakstniece. Meklēšanā iesaistījās 500 policistu un, kā runā, arī 15 000 brīvprātīgo ar dzinējsuņiem. Vairums lielāko laikrakstu ik dienu publicēja kādu Agatas Kristi pazušanai veltītu rakstu, par informācijas sniegšanu tika piesolīta simts mārciņu atlīdzība. Pirmo reizi kāda pazudušā meklēšanā izmantoja arī lidaparātus, taču bez rezultātiem. Okultisma piekritējs sers Arturs Konans Doils pat devās pēc padoma pie ekstrasensa.

Kā izrādījās vēlāk, Agata Kristi ar Terēzas Nīlas, proti, ar vīra jaunās mīļākās vārdu apmetusies kādā viesnīcā Jorkšīras kūrortpilsētā Herogeitā, kur nodevusies ūdens procedūrām, pastaigām un lasīšanai. Viņai paticis arī viesnīcas zālē klausīties orķestra priekšnesumus, un gadījies, ka bundzinieks un saksofonists rakstnieci atpazinuši un devušies uz policiju. Policija piezvanīja rakstnieces vīram. Kad Agata Kristi nāca lejā pa kāpnēm, viņš sievu oficiāli identificēja. Pati Agata savas rīcības iemeslus nepaskaidroja, dodot iemeslu dažādiem minējumiem, bet divi ārsti diagnosticēja viņai amnēziju.

Vēlāk angļu psihologs Endrjū Normans rakstnieces pazušanas cēloņus analizēja savā grāmatā “Pabeigtais portrets”, kurā apgalvo, ka amnēzijas teorija neiztur kritiku, jo Agatas Kristi uzvedība liecinājusi par pretējo – viesnīcā viņa reģistrējusies ar vīra jaunās mīļotās uzvārdu un īsinājusi laiku ar spa procedūrām un citām izklaidēm.

Viena no versijām ir, ka pēc šķiršanās rakstnieci piemeklējis nervu sabrukums, ko pastiprināja mātes nāve gada sākumā, citi uzskatīja, ka Agata vēlējusies, lai policija aizdomās par viņas slepkavību apsūdzētu vīru Ārčiju, bet vēl citi to uztvēra vienkārši kā publicitātes triku.