1937. gada 3. jūnijā, vien nepilnus sešus mēnešus pēc atteikšanās no troņa Vindzoras hercogs, bijušais Anglijas karalis Edvards VIII Francijā salaulājas ar amerikāņu škirteni Volisu Simpsoni.

Edvards VIII troni mantoja pēc sava tēva nāves 1936. gada janvārī, bet jau tā paša gada nogalē, decembrī, Belvederas pilī viņš parakstīja lēmumu par atteikšanos no troņa, lai varētu iestūrēt laulības ostā, salaulājoties ar amerikānieti, turklāt šķirteni, Volisu Simpsoni.

1772. gadā izdotais likums par karaļnama locekļiem noteica, ka neviens no karaļnama pārstāvjiem nevar apprecēties bez valdošā karaļnama piekrišanas un tādu viņš nesaņēma, jo precēt šķirteni Edvardam VII liedza Anglijas baznīca, turklāt vairāku apgabalu premjerministri uzstāja, ka tauta nekad nespēs Simpsoni pieņemt kā karalieni. 1936. gadā karalis parakstīja lēmumu par atteikšanos no troņa, lai tomēr varētu noslēgt šīs laulības. Viņš ir vienīgais britu monarhs, kurš brīvprātīgi atteicies no troņa.

Edvards VIII valdīja tikai 325 dienas, kas ir viens no visīsākajiem monarhu valdīšanas termiņiem, kā arī viņš netika kronēts. Volisa allaž vainota monarhijas gāšanā, bet patiesībā viņa vēlējās, lai Edvards paliktu tronī. Viņa centās viņu pārliecināt, ka viņai vajadzētu būt viņa mīļākajai, nevis sievai. Tomēr Edvards VIII neglābjami iemīlējās amerikānietē. Viņš apņēmās viņu iegūt un gribēja apprecēt.

Interesanta bija abu iepazīšanās: tas notika, pateicoties Volisas draudzenei, prinča Edvarda tā brīža mīļākai, Telmai Furnesai. Furnesa, lai neviena cita nedabūtu viņas mīļāko, kamēr pati uz īsu brīdi atgrieztos Amerikā, palūdza Volisai princim pakavēt laiku. Par lielu nelaimi Furnesai, Edvardam Volisa uzreiz iepatikās. Par savu līdzšinējo mīļāko viņš tūlīt aizmirsa. Visi cerēja, ka attiecības beigsies vēl tā īsti nemaz nesākušās. Volisas vīrs pacietīgi gaidīja, un pat Volisa domāja, ka prinča jūtas ātri vien apdzisīs. Tomēr tās kļuva tikai stiprākas.

Volisa vēlējās izvairīties no šīm attiecībām. Atšķirībā no visām citām sievietēm, kuras alka pēc Edvarda, viņa bija vēsāka. Jo vairāk viņa turējās pretī, nebūdama droša par sekām, jo vairāk viņš pieķērās iecerētai. Princis pat draudējis sevi nogalināt, ja viņa viņu pametīs.

Pēc atteikšanās no troņa 1937. gada 8. martā viņam tika piešķirts Vindzoras hercoga tituls, bet Edvards kopā ar mīļoto uz visiem laikiem pameta Lielbritāniju, un 1937. gada 3. jūnijā Francijā abi apprecējās. Kāzas notika bez ierastās karalisko kāzu pompozitātes, un, lai arī prese nebija aicināta piedalīties, tomēr žurnāls “Time” precīzi un detalizēti ziņoja par tās dienas notikumiem, gan aprakstot, kā Vindzoras hercogs ar acu skatu pavadījis altāram tuvojošos līgavu, kas bija tērpusies gaiši zilā krepa kleitā, galvā tādas pašas krāsas oreola formas cepure, cimdi un kurpes pieskaņotos toņos. Pie kleitas kakla daļas piesprausta milzīga piespraude ar dimantiem un safīriem. Reportieris ziņoja par diviem īpašiem mirkļiem ceremonijā, kad priesteris jautājis, vai Edvards ir gatavs mīlēt, cienīt un godāt savu sievu, līdz nāve viņus šķirs, Edvars esot burtiski izkliedzis “Jā” vārdu, bet brīdī, kad viņš sievai pirkstā vilcis gredzenu, viņa rokas esot tā trīcējušas, ka to varēts redzēt pat no visattālākā baznīcas stūra.

Ceremonijas turpinājumā bija šampanietis un uzkodas, kurās piedalījās arī Rendolfs Čērčils un barons Eižens Rotšilds, toties līgavaiņa ģimenes locekļu viesu vidū nebija. Medusmēnesi baudīt jaunlaulātie devas uz Austriju, Vasserloenburgas pilī hercogs Edvards savu, nu jau sievu pār slieksnim esot pārnesis mēness gaismas apspīdēts.