3. martā 1875. gadā Parīzē pasaules pirmizrādi piedzīvo Žorža Bizē opera "Karmena”. Opera, kas šobrīd ir viena no pasaulē populārākajām, pirmizrādē piedzīvojusi vēsu, lai neteiktu ledainu publikas uzņemšanu.
Žorža Bizē operas "Karmena" pasaules pirmizrāde notika 1875. gada 3. martā Parīzes Komiskajā operā. Tās libreta autori Anrī Mejaks un Ludoviks Alevī, operas notikumus veidojuši pēc Prospēra Merimē stāsta motīviem. Opera vēsta par naivu kareivi Donu Hosē, kuru savaldzina ugunīgā čigāniete Karmena. Par spīti tam, ka Hosē Karmenas dēļ dezertē no armijas un pamet savu jaunības mīlestību, Karmena izvēlas citu, pievilcīgo toreadoru Eskamiljo. Kas liek Hosē greizsirdības māktam nogalināt Karmenu.
Žoržs Bizē operu rakstīja divus gadus, līdz pienāca brīdis, kad tā bija gatava satikties ar publiku. Kā krietni vēlāk, tikai 1904. gadā, tātad teju divdesmit gadu pēc pirmizrādes, atmiņās rakstījis Ludoviks Alevī, viens no libreta autoriem, par spīti dažādām nebūšanām ceļā uz pirmizrādi, piemēram, ilgstošiem galvenās lomas tēlotājas meklējumiem un orķestra iebildumiem, ka Bizē nošu virknējumi esot neizspēlējami, pēdējie mēģinājumi izdevušies ļoti labi. Gan aktieri, gan orķestris bija atguvuši drosmi un pārliecību. Uz ģenerālmēģinājumu prese nav ielaista, bet bija uzaicināti ap piecdesmit cilvēku, lielākoties autoru un izpildītāju draugi, kostīmu veidotāji, scenogrāfi un nevienam nešķita, ka opera varētu izgāzties. Savējie to uzņēmuši ļoti labi. Kā vēsta libreta autors Alevī, tad uz nākamās dienas pirmizrādi visi būtu devušies labā noskaņojumā, ja ne rīta laikraksti, kuros publicēta viena un tā pati vēstule. Visticamāk viena autora rakstītais apgalvoja, ka Karmena esot tik nepatīkams tēls, ar tik sliktu pēcgaršu, ka arī pati opera varētu būt nepārdomāta.
Neraugoties uz šiem komentāriem, libreta autors apgalvo, ka uz pirmizrādi visi veidotāji ieradušies optimisma pilni. Un operas sākums bija daudzsološs, Karmenu uz skatuves sagaidīja un pavadīja ar aplausiem, arī Mikaēlas un Dona Hosē duets publiku sajūsminājis, rezultātā pēc pirmā cēliena priekškars vērās publikas sajūsmas pavadīts. Aizkulisēs visi apsveica Bizē ar panākumiem, nenojaušot, ka turpinājumā nāksies piedzīvot fiasko. Publika nespēja samierināties ar traģiskām beigām, kurās netikumīgo titulvaroni nogalina viņas pašas mīļākais, tāpēc ceturtais cēliens esot pagājis publikai ledaini klusējot.
Publikai un kritikai sākotnēji bija grūti pieņemt "Karmenas" dramaturģisko risinājumu, kas viņiem atgādināja opereti ar traģiskām beigām vai traģēdiju ar komisku sākumu. Patiesās atpazīšanas stunda nāca lēni, pats Bizē savas operas triumfu nepiedzīvoja, jo viņsaulē devās trīs mēnešu pēc pirmizrādes.
Kā jau atkal atmiņās dalās libretists Alevī, tad ziņa par Žorža Bizē nāvi viņu sasniegusi 3. jūnija naktī. Komponists miris brīdī, kad 32. izrādei bija vēries priekškars. Tikmēr pēc 48. izrādes operas direktors atkāpās no amata Tad arī „Karmena” no Parīzes operas skatuves pazuda uz ilgiem laikiem. Savu reputācija „Karmena” atguva iestudējumos ārpus Francijas – Vīnē, Briselē, Sanktpēterburgā, Londonā, Ņujorkā, Neapolē opera strauji iekaroja publikas mīlestību.
Starp citu Latvijā Bizē „Karmenas” pirmizrāde bija vien astoņus gadus pēc izgāšanās Parīzē, 1883. gadā to izrādīja Rīgas Vācu teātrī. Šobrīd "Karmena" ir trešā visbiežāk izrādītā opera pasaulē.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X