Vācijas atkalapvienošana, kas notika 1990.gada 3.oktobrī, ir Austrumvācijas un Rietumberlīnes pievienošana Rietumvācijai. Kopš 1990.gada šo dienu – 3.oktobri – Vācijā atzīmē kā Vienotības dienu.

Apvienošanas līgumu 1990.gada 3.oktobrī parakstīja sešas valstis – Rietumvācija, Austrumvācija, kā arī PSRS, Apvienotā Karaliste, ASV un Francija. Iesaistīts bija arī Eiropas Parlaments, kuram iepriekš bija uzdots izvērtēt abu Vācijas daļu apvienošanās sekas.

Kāpēc sadalīja Vāciju divās daļās? Iemesls tam bija valstī notiekošā Otrā pasaules kara darbība. Rietumu sektorus, kurus kontrolēja Francija, Apvienotā Karaliste un Savienotās Valstis, apvienoja 1949. gada 23. maijā, lai izveidotu Vācijas Federatīvo Republiku, taču 1949. gada 7. oktobrī padomju kontrolētā zona kļuva par Vācijas Demokrātisko Republiku. Neoficiāli šīs abas atsevišķās valstis sauca par Rietumvāciju un Austrumvāciju. Un tā kā sadalīta bija pat valsts galvaspilsēta Berlīne, arī to sauca par Rietumberlīni un Austrumberlīni.

Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, savukārt par Rietumvācijas galvaspilsētu izvēlējās Bonna. Rietumvācija gan deklarēja Bonnu kā galvaspilsētu tikai uz pagaidu laiku, lai uzsvērtu savu viedokli, ka divu valstu izveidošana ir mākslīgs status quo.

Rietumvācija, kuru izveidoja kā federāla parlamentāra republika ar tirgus ekonomiku, izveidoja ciešas attiecības ar Savienotajām Valstīm, Apvienoto Karalisti un Franciju. No 1950. gadu sākuma valstī sākās ilgstoša ekonomiskā izaugsme. 1955. gadā Rietumvācija iestājās NATO, kā arī 1958. gadā bija Eiropas Ekonomikas Kopienas dibinātājvalsts.

Tajā pašā laikā Austrumvācija bija Austrumu bloka valsts zem PSRS politiskās un militārās kontroles, ko nodrošināja okupācijas spēki. Lai gan apgalvoja, ka tā ir demokrātiska valsts, no demokrātijas tur nekā daudz neredzēja, jo politiskā vara nepiederēja tautai. Vietējo varu nodrošināja slepenpolicija un dažādas partijas apakšorganizācijas katrā no sabiedrības sfērām.

Lai gan Austrumvācijas propaganda pamatoja ar labumiem, ko sniedz valsts sociālās programmas, kā arī Rietumvācijas draudi iebrukumam, daudzi Austrumvācijas iedzīvotāji skatījās Rietumu virzienā un sapņoja nokļūt tur, lai baudītu politisko brīvību un ekonomisko labklājību.

Berlīnes mūris, ko uzbūvēja 1961. gadā, lai apstādinātu austrumvāciešu bēgšanu uz Rietumvāciju, kļuva par Aukstā kara simbolu.

1989. gada 2. maijā Ungārija sāka demontēt žogu uz robežas ar Austriju un 11. septembrī atvēra robežu, kas izraisīja tūkstošiem austrumvāciešu izceļošanu uz Rietumvāciju caur Ungāriju un Austriju. Šiem notikumiem bija postoša ietekme uz Austrumvāciju, tur sākās masu demonstrācijas.

Novembrī Austrumvācijas iestādes negaidīti atvieglināja ierobežojumus uz robežām, tas ļāva Austrumvācijas iedzīvotājiem doties tieši uz Rietumvāciju. Robežu atvēršana paātrināja Austrumvācijas reformu procesu.

1990. gada 18. martā sarīkotajās pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās uzvarēja "Alianse Vācijai", kura iestājās par Vācijas apvienošanos. Vācijas atkalapvienošanos pilnībā pabeidza 1990. gada 3. oktobrī, kad Rietumvācijai pievienoja visas piecas Austrumvācijas federālās zemes.