30. aprīlis. Ar Rīgas domnieku balsojumu aizsākās Mežaparka veidošana

1901. gada 30. aprīlī Rīgas domnieki nobalsoja par jauna parka un villu kolonijas veidošanu toreizējā Ķeizarvaldē, līdz ar to tieši pirms 120 gadiem aizsākās Mežaparka veidošana.

Senākās ziņas par dzīvi Mežaparka apkaimē Ķīšezera krastā saistītas ar 14.gadsimtu, kad tur atradušās muižiņas un arī zemnieku un zvejnieku mājas. Te dzīvojošie ar savu produkciju apgādājuši Rīgas pilsētā dzīvojošos. 16.gadsimtā pie Ķīšezera atradies Buļļu zemneku pagasts, kas bijis iekļauts Rīgas fogtejā, bet vēlāk, līdz par 18. gadsmita vidum, te bijis Ezermalas pagasts, kas piederējis Jumpravmuižai.

Kāpēc nosaukums sākotnēji bija ķeizarmežs? Izrādās, ka 17.gadsimtā Ķeizarmeža teritorijā apmetās Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa karapulks, tieši tāpēc, iespējams, cēlies Mežaparka sākotnējais nosaukums.

Sākot jau ar 17. gadsimtu vietā, kuru tagad zinām, kā Saules dārzs atradusies Grāves muižiņa, 1913. gadā muižiņas kompleksu iegādājusies Latviešu izglītības biedrība, un tieši viņi devuši īpašumu nosaukumu Saules dārzs, jo dārza teritorijā atradies Saules pulkstenis. Bet pats dārzs ātri vien kļuva populārs bērnu un jauniešu sporta un atpūtas centrs, savukārt Pirmā pasaules kara laikā šeit, Saules dārzā, bija ierīkota karavīru bērnu patversme.

1900.gadā Rīgas pilsētas valde, izskatot projektētāja, dārzu un parku arhitekta Georga Kūfalta projektu, atzina to par labu esam, lai sāktu apbūvēt Ķeizarmežu.

Un pienāca 1901. gada 30. aprīlis, kad Rīgas pilsētas pārvalde paziņoja par Mežaparka jeb – Ķeizarmeža izveidošanu. Salīdzinājumam – par pirmo dārzu pilsētu uzskatīto Lečvortu Lielbritānijā sāka veidot 1903.gadā.

Lai arī Mežaparks kā pilsētas teritorija tika paredzēta jau 1905.gada plānos, tomēr saistībā ar dažādām problēmām pilsētas teritorijas statuss Mežaparks piešķirts pagājušā gadsimta divdesmito gadu vidū.

Mežaparks ir unikāls pateicoties specifiskajiem apbūves noteikumiem un ierobežojumiem, piemēram, te nedrīkstēja celt ēkas, cik augstu vēlas, tāpat arī lielums un novietojumus bija jāsaskaņo. Ēkas nevarēja celt kā sēkociņu kastītes vienu pie otras. Un, ja sākotnēji Mežaparka arhitektūrā dominēja modernais judendstils, vēlāk te parādījās lieliski funkcionālisma stila dzīvojamo ēku paraugi.

1907. gadā Rīgas pilsētas pārvalde saņēma lūgumu piešķirt zemes gabalu Zooloģiskā dārza ierīkošanai, un pēc pieciem gadiem, 1912. gadā, svinīgi atklāts Rīgas zooloģiskais dārzs ar 88 dažādu sugu dzīvnieku kolekcija.

Bet 20. un 30. gadu laikā šeit pulcējās Latvijas inteliģence. Mežaparks savā ziņā ir tautas likteņspogulis. Te mitinājušies daudzi ievērojami izglītības, kultūras, zinātnes, mākslas, tautsaimniecības, sabiedriskie un politiskie darbinieki. Pavisam apzinātas 400 Mežaparkā dzīvojušas personas, kas ierakstījušas savu vārdu Latvijas vēsturē.

Uz Sibīriju 1941. gadā izsūtīti 143 Mežaparka iedzīvotāju, tie, kuriem paveicās izsprukt no deportācijām, lielākoties devas bēgļu gaitās uz Rietumiem, mājas tika izdemolētas un vienbrīd Mežaparkā apdzīvotas bija vien trešdaļa no visām mājām. Starp citu, vācieši pametot Rīgu, ne tikai dedzināja tiltus, arī Mežaparks gana cieta.

Pēc Otrā pasaules kara Mežaparks savus vaibstus diezgan strauji mainīja, ienesot šai teritorijā pat daudzstāvu namus, bet viens no nozīmīgākajiem Mežaparka objektiem, Lielā estrāde, celta 1955. gadā.