1873. gadā Austroungārijas ekspedīcija atklāj Ziemeļu Ledus okeānā jaunu arhipelāgu, kuram dod Franča Jozefa zemes vārdu.

Ziemeļu Ledus okeānā, uz ziemeļiem no Novaja Zemļa salām, atrodas 191 salas arhipelāgs, kas nes Franča Jozefa zemes vārdu. Var šķist paradoksāli, ka ledus ieskautās salas, kurām vistuvāk atrodas Krievija un Norvēģija, pirmie sasnieguši un pasaules kartē iezīmējuši pētnieki, kuri dzimuši Donavas un Adrijas jūras krastos. Austroungārijas Ziemeļpola ekspedīcija uz kuģa "Tegethofs" klāja sasniedza arhipelāgu 1873. gada 30. augustā.

19. gadsimta vidū Austroungārija joprojām bija viena no Eiropas lielākajām un attīstītākajām valstīm un, atšķirībā no mūsdienu Austrijas, arī jūras valsts ar solīdu kara floti. Tolaik izpētes ekspedīcijas uz planētas nomaļākajiem reģioniem bija valsts varenības apliecinājums, ko varētu salīdzināt ar kosmosa izpētes projektiem mūsdienās. Tiesa, ekspedīciju, kuru organizēja Austroungārijas armijas virsnieks Jūliuss fon Paijers un flotes virsnieks Karls Veiprehts, apmaksāja pamatā privātpersonas - mecenāti no aristokrātijas aprindām. Ir pretrunīgas ziņas par to, vai ekspedīcijas mērķis, kā to it kā apliecina nosaukums, tiešām bija sasniegt Ziemeļpolu. Iespējams, tai tomēr tika stādīts praktiskāks uzdevums - veikt kuģojumu gar Sibīrijas ziemeļu piekrasti, sasniedzot Kluso okeānu, kas līdz tam nevienam nebija izdevies. 1872. gadā jūlijā pametis Trumsi Norvēģijas ziemeļos, trīsmastu šoneris "Tegethofs" apmēram mēnesi vēlāk izrādījās iesalis ledū, un kopā ar to sāka dreifēt uz ziemeļiem, 1873. gada augustā sasniedzot līdz tam nezināmu arhipelāgu, kuru pētnieki nodēvēja par godu Austroungārijas imperatoram Francim Jozefam I. Ledus tā arī neatbrīvoja kuģi, un pētnieki pavadīja skarbajā ziemeļu zemē nākamos divus gadus, pētot arhipelāgu un dodot nosaukumus tā daudzajām salām. 1874. gada augustā tika pieņemts lēmums pamest šoneri, slēpot pa ledus laukiem līdz atklātam ūdenim, tad laivās sasniedzot Sibīriju. Tas arī izdevās - septembra sākumā visi 24 ekspedīcijas dalībnieki izkāpa krastā Novaja Zemļa arhipelāgā, kur tos uzņēma krievu šoneris "Nikolajs" un nogādāja Norvēģijā.

Franča Jozefa zeme nekļuva par Austroungārijas koloniju - to vispār nevienam nevajadzēja vēl nākamos piecdesmit gadus. Tikai 1926. gadā Padomju Savienība pieteica pretenzijas uz šo teritoriju, bet Norvēģija iebilda. 1929. gadā uz arhipelāgu devās privāta norvēģu ekspedīcija ar diviem kuģiem, taču tās ceļā izrādījās nepārvarami ledus lauki. Kamēr norvēģi gaidīja ledus apstākļu maiņu, tos apsteidza padomju ekspedīcija jaudīgajā ledlauzī "Georgijs Sedovs", un jūlijā padomju pētnieks profesors Šmits pacēla Franča Jozefa zemē sarkano karogu.