30. janvāris. Dzimusi Līvija Druzilla, imperatora Klaudija vecmāmiņa

58.gadā pirms mūsu ēras 30.janvārī piedzima Līvija Druzilla. Sieviete, kas kļuva ne tikai par Romas imperatora sievu, bet arī padomnieku un līdzvaldnieku. Viņa visiem spēkiem centās nodrošināt varas pēctecību saviem bērniem un bērnu bērniem. Viņa ir imperatora Tibērija māte, imperatora Klaudija vecmāmiņa, imperatora Kaligulas vecvecmāmiņa un Nerona vecvecvecmāmiņa. Līvija Druzilla bija tik ietekmīga, ka viņu pielīdzināja dieviem.

Roma allaž fascinē ar savu vēsturi, kas ir gigantiska, bet tajā pašā laikā sarežģīta, savstarpējo attiecību sapīta un bieži vien slimīgi izkropļota. Līvija Druzilla iemiesoja izvirtušo Romas daļu. Viņas liktenis bija tik ļoti pakļauts varai, ka vīrs vai bērni bija tikai instruments ceļā uz mērķu sasniegšanu. Līvijas Druzillas dzīve nav iedomājama bez politikas, jo viņa uzauga ģimenē, kas tiešā veidā bija saistīta ar to.

58. gadā pirms mūsu ēras 30. janvārī piedzima meitene, kurai vecāki deva Līvijas vārdu. Tēvs Marks Līvijs Drūzs bija pietiekami ietekmīgs cilvēks Romā. Viņš pievienojās tai spēku daļai, kas atbalstīja Gaja Jūlija Cēzara slepkavību, tādējādi viņš atbalstīja Brutu un Kasiju. Kad meitai bija 16 gadu, tēvs viņu izdod pie vīra. Līvija Druzilla apprec tēva brālēnu Tibēriju Klaudiju Neronu. Vīrs ir krietni vecāks par savu sievu, bet tāpat kā viņas tēvs atbalsta sazvērniekus pret Cēzaru. Kopā ar Līvijas tēvu abi iesaistījās karā pret Oktaviānu. Šo karu viņi zaudēja un Līvija ar vīru ir spiesta no Romas bēgt. Līvijas tēvs izdara pašnāvību, tādējādi cenšoties noņemt atbildības smago nastu no ģimenes vārda. Savukārt Līvija ar Tibēriju Klaudiju aizmūk uz Sicīliju, bet vēlāk meklē patvērumu Grieķijā. 39. gadā pirms mūsu ēras valdnieks Oktaviāns izsludina amnestiju un ļauj abiem sazvērniekiem atgriezties Romā. Leģenda vēsta, ka viņš bija iemīlējies Līvijā Druzillā. Tāpēc arī izdeva piedošanas rakstu, lai mīļotā atgrieztos impērijas centrā. Kad Līvija kopā ar Tibēriju Klaudiju muka prom no Romas, viņiem jau bija dēls Tibērijs. Savukārt, kad viņi atgriezās Romā, piedzima dēls Drūzs. Klīda baumas, ka otrs dēls ir nevis Tibērija Klaudija pēctecis, bet gan paša Oktaviāna. Eļļu šīs leģendas ugunī pielēja arī Oktaviāna šķiršanās no sievas, formāli izmantojot iemeslu, ka viņa dēla vietā dzemdējusi meitu. Kamēr Līvija vēl tikai gaidīja Drūza piedzimšanu, viņas vīru piespieda izšķirties. Turklāt pretēji visām Romas paražām, Oktaviāns ar Līviju apprecējās trīs dienas pēc Drūza dzimšanas, ignorējot to laiku, kas obligāti bija jāpavada vienatnē pēc šķiršanās. Tā Oktaviāns izmantoja savu varas stāvokli, lai nokārtotu privātās dzīves līkločus.

Kad Marks Antonijs izdarīja pašnāvību, Oktaviāns kļuva par vienpersonisku Romas valdnieku. Viņš pieņēma vārdu Cēzars Augusts un noteica, ka sievai arī ir tiesības nodarboties ar politiku. Līvija Druzilla ieguva lielu ietekmi, jo prasmīgi aizstāvēja savu cilvēku intereses ceļā uz ietekmīgiem amatiem. Daudzi tieši viņai bija pateicību parādā par aizsardzību no intrigām. Tomēr ar laiku radās aizdomas, ka pati Līvija ir intrigu avots. Laulībā ar Oktaviānu viņiem bērnu nebija, lai arī viņi kopā nodzīvoja vairāk nekā 50 gadus. Tomēr imperators adoptēja Līvijas dēlu Tibēriju par savu mantinieku. Un tieši pēc šī lēmuma aizdomīgi sāka mirt visi Oktaviāna radinieki, kas varēja apstrīdēt Tibērija pretenzijas. Aizdomas krita uz Līviju, ka viņa noindēja arī savu vīru. Lai gan šādu versiju nav par ticamu nosaukuši visi ietekmīgie Romas vēsturnieki - baumas Romā bija ierasta lieta.

Kad nomira Oktaviāns, Līvija ieguva vēl lielāku varu, jo pie varas nonāca viņas dēls. Kādā brīdī pat tika piedāvāts noteikt Līvijai Druzillai mātes tēvzemes statusu. Bet attiecības ar Tibēriju sāka ciest, un pašas dēls sāka mazināt mātes ietekmi. Dēls aizliedza māti dievināt un neļāva sniegt viņai titulus. Attiecības pilnīgi izira, jo Tibērijs nogura no mātes vēlmes visu kontrolēt. Kad Līvija Druzilla nomira, dēls pat nebrauca uz viņas bērēm. Tā vietā viņš ceremonijas organizēšanu uzticēja viņas mazdēlam, topošajam imperatoram Kaligulam. Tikai, kad pie varas nāca Klaudijs, viņš atlīdzināja godu, ko Līvija baudīja savas dzīves laikā. Taču tieši no šīs ģimenes atzara nāca nākošais Romas valdnieks, un tas bija plānprātīgais Nerons. Ar ko viņa valdīšana kļuva slavena mēs zinām – Roma tika nodedzināta.