1954. gada 30. jūlijs bija diena, kad Elviss Preslijs pirmo reizi kāpa uz skatuves, lai koncertētu skatītājiem. Un tieši pirmajā koncertā, kā vēsta leģenda, 19 gadus vecais mūziķis milzu stresa radīto defektu ar laiku pārvērtis efektā.

Par Preslija vērtīgāko mantojumu uzskata viņa 700 dziesmu ierakstus. Viņa balss aptver vairāk nekā divas oktāvas, un to varētu apskaust jebkurš operas tenors vai baritons. Kritiķi atzīmēja, ka Preslija koncertā rodas iespaids, ka viens cilvēks dzied dažādās balsīs. Kaut arī Elviss neesot pazinis notis, pēc daudzu mūziķu atzinuma, viņam bijusi absolūta dzirde un lieliska atmiņa uz jebkuru reiz dzirdētu kompozīciju.

Bobs Dilans teicis, ka pirmo reizi dzirdot dziedam Elvisu viņam tā bijusi kā izlaušanās brīvība no ieslodzījuma. Daudzi tā laika mūziķi norāda, ka Elviss neapšaubāmi bijis karalis, bet Džons Lenons teicis, ka nebūtu bijis Preslija, nebūtu arī bītlu.

Elvisam bija vācu, skotu, franču, čeroki indiāņu un ebreju saknes. Viņa tēvs Vernons strādāja gadījuma darbus, māte Gledisa bija šuvēja. Pirmā saskarsme ar mūziku Elvisam bija vietējās baznīcas korī.

Skolas laiks nākamajam pasaules spīdeklim nebija viegla, skolasbiedru ķircināšana bijusi ikdiena, iemesls – zēns bijis kluss, stostījās un tika uzskatīts par memmesdēliņu.

Desmit gadu vecumā Elviss pirmo reizi uzstājās dziedātāju konkursā vietējā gadatirgū. Tērpies kā kovbojs, viņš stāvēja uz krēsla, lai aizsniegtu mikrofonu, un dziedāja kantri dziesmu, iegūstot otro vietu. Vienpadsmitajā dzimšanas dienā Elviss saņēma dāvanā ģitāru, lai gan bija gribējis šauteni.

Klavieru, tāpat kā ģitāras spēli viņš bija apguvis pašmācības ceļā. Kad ģimene pārcēlās uz Memfisu, Elviss nekur neesot gājis bez ģitāras, spēlēja piecu dalībnieku grupā un dziedāja skolas saietos, kafejnīcās un bāros.

Taču īstā karjera sākās 1953. gada jūlijā, kad viņš iegājis “Sun Record” skaņu ierakstu studijā un, samaksājis 3,98 dolārus, ierakstījis vinila platē divas dziesmas Plati viņš uzdāvināja mammai dzimšanas dienā. Nākamā gada janvārī viņš ierakstīja vēl divas dziesmas. Studijas īpašnieks bija izvilcis laimīgo lozi, jo kad Elviss pēc gada ar grupu pa jokam ierakstīja pāris dziesmu, ierakstu studijas īpašnieks varēja gavilēt. Vien dažas dienas pēc dziesmu atskaņošanas radio firma saņēma vairāk nekā 6000 pasūtījumu.

Un tad pienāca brīdis pirmajam Elvisa koncertam. Tas notika piektdienā, 1954. gada 30. jūlijā. Koncerta sākums bija astoņos vakarā, kad 19 gadus vecais Elviss Preslijs kopā ar vēl citiem izpildītājiem kāpa uz Overtonas orķestra skatuves. Lai saprastu, cik zināms tobrīd bija Elviss, vērts palūkot tā koncerta afišu, kur Elvisa vārds ir kļūdaini uzdrukāts. Koncerta reklāma vēsta, ka uz skatuves kāps Billijs Volkers un Ellis Preslijs nevis Elviss. Lai, nu kā skatuve ir un paliek skatuve un kā pirmo dziesmu bija paredzēts izpildīt “That’s allright mamma”, tā skaņu studijā bija ierakstīta 25 dienas pirms koncerta turpat Memfisā, pirmatskaņojumu radio tā bija piedzīvojusi vien vienpadsmit dienu pirms pirmā koncerta, proti, 19 jūlijā.

Dziesma, protams, izskanēja, bet Elviss uz skatuves kāpis ārprāta stresā un rezultātā viņa kājas platajās biksēs nodevīgi tirinājās un raustījās. Viņš jau iepriekš skaņu ierakstu studijā bija atklājis, ka kāju tirināšana viņam ļauj tikt gala ar stresu. Un pirmajā koncertā tieši tā dīvainā kustība lika skatītājiem, precīzāk gados jaunām koncerta apmeklētājām no sajūsmas spiegt.

Kā stāsta vēlāk atcerējās Skotijs, kurš ar Elvisu kopā bija uz skatuves, viņš bijis neizpratnē par publikas kliegšanu un domājis, ka Preslijs tiek izsvilpts, jo skatītājiem priekšnesums pagalam nepatīk. Kad bija izpildīta koncerta otrā dziesma, Elviss nogājis no skatuves un aizkulisēs visiem prasījis, kāpēc publika kliedz. Un tikai tad, kāds pamanījies atklāt, ka spiegšanas iemesls ir kāju kratīšana, kas savienojumā ar dziesmu skatītājus noved ekstāzē.

Bet rezultātā, tieši šis defekts pārvērsts efektā un, šķiet ar šo kustību asociējam Presliju, bet tālaika skatītājus un klausītājus tā noveda ekstāzē.