1884. gadā 31. maijā amerikāņu mediķis Džons Hārvijs Kellogs patentē kukurūzas pārslas. Kukurūzas pārslas  Džons Hārvijs Kelogs izgudroja kopā ar brāli Vilu Keitu Kelogu.

Kad Vils Keits Keloggs palīdzēja brālim gatavot pusdienas vietējās sanatorijas apmeklētājiem, viņš, pētot receptes, apstājās pie kukurūzas pārslām. Savas intereses dzīts viņš gribēja notestēt, kas notiktu, ja kukurūzas pārslas apgrauzdētu. Protams sanatorijas klientiem šāds ēdiens iepatikās, un tā radās kellogs brokastu pārslas.

Viņu izgudrojums kļuva par iecienītu brokastu produktu daudzviet pasaulē. Ir vēl viena versija par to, kā kukurūzas pārslas pirmoreiz tika pagatavotas nejauši, atstājot uz cepšanas skārda un nākamajā dienā tās izrullējot. Un, ja sākotnēji pārslas tika izmantotas kā medicīnisks uzturs, tad pamazām radās dažādākās garšu variācijas."

1906.gadā tika uzveidots pārslu ražošanas uzņēmums „Kellog Company”. Kļuvis par miljonāru, Vils Keits Kellogs izveidoja labdarības fondu un ziedoja lielas summas dažādiem mērķiem, īpaši bērnu vajadzībām.

Kukurūza Amerikā ir slavena, jo tā tiešām ir līdzās visur, un ražotāji to iemācījušies pārvērst visdažādākajos produktos. Iemesls pavisam loģisks - to ir tik lēti audzēt, ka tā ir izdevīgāka par visu pārējo. Un, kaut arī tā sen jau tiek audzēta par daudz, ASV to turpina subsidēt. Tas ir izdevīgi, jo ar kukurūzu var aizvietot citus, dārgākus produktus. To izmanto gandrīz visos saldajos un gāzētajos dzērienos (kukurūzas sīrupu), maizē, cepšanai (kukurūzas eļļu), mājlopu barošanā utt. - pat visneiedomājamākajās lietās. Kukurūza ir Amerikas zelts.

Kukurūzas dzimtene ir Ziemeļamerika, kur to audzēja jau 1. g.t. p.m.ē. Kolumbam atklājot Ameriku, kukurūza atceļoja uz Eiropu un kļuva iecienīta plašākai sabiedrībai, jo Kolumbs šim augam piedēvēja labu garšu un atklāja, ka tā labi garšo kā vārīta, tā grauzdēta un pagatavota putrā.

Kukurūzu lielos daudzumos sāka audzēt 19. gs. beigās, bet tās audzēšanai un tālākajai pārdošanai bija dažādi ierobežojumi līdz brīdim, kad 20. gs. 70. gados ASV piedzīvoja pārtikas krīzi. Tādu, ka beidzot tika audzēta izdevīgā kukurūza, lai cilvēki gluži vienkārši nenomirtu badā. 1973. gadā tika ieviestas būtiskas pārmaiņas lauksaimniecībā - valdība mudināja zemniekus audzēt tik daudz kukurūzas, cik vien viņi spēj, piedāvājot tiešu samaksu. Rezultāti bija acīmredzami - kukurūzas ražošana pieauga neiedomājami strauji.

Lai arī zinātnieki brīdināja par kukurūzas lielās audzēšanas negatīvajiem efektiem, vēl salīdzinoši nesen - 2005. gadā - ASV prezidents Džordžs Bušs iedrošināja turpināt audzēt lielu kvantumu kukurūzas, lai izmantotu to etanola ražošanā, kas tiek izmantots kā alternatīva degviela, tādējādi palielinot ASV neatkarību degvielas nozarē.

Pašlaik ASV joprojām ir izteikta līdere kukurūzas audzēšanā - tā nodrošina 40,57% visas pasaules kopējās ražas. Jā, un, starp citu, kukurūzu (konkrētāk - tās sīrupu) vaino lielajā aptaukošanās vilnī, jo, piemēram, McDonald's komplekts - burgers, frī kartupeļi un limonāde - daļēji sastāv no kukurūzas. Gaļas lopi tiek baroti ar kukurūzu, kartupeļi - cepti kukurūzas eļļā, bet limonādei tiek pievienots kukurūzas sīrups...

No uzturvērtības viedokļa raugot, kukurūzai ir zems tauku un kaloriju saturs, taču daudz ogļhidrātu, tādēļ to izmanto kā veselīgu uzkodu, piemēram, popkornu. Tiesa, kukurūza nav arī pats veselīgākais ēdiens, jo satur salīdzinoši daudz cukura un var paaugstināt cukura līmeni asinīs.

Starp citu, arī popkorns ir nejauši atklāts produkts. Radies, Amerikas pamatiedzīvotājiem nejauši sakarsējot kukurūzas graudus. Senākās liecības par popkornu meklējamas 4. g.t. p.m.ē. Ilgu laiku indiāņi popkornu gatavoja, virs uguns turot kukurūzas vālītes,  vēlāk - māla traukos uz nokaitētām smiltīm, bet eiropieši to pirmoreiz nogaršojuši 17. gadsimta 1. pusē.