1941. gada 31. oktobrī ASV , Dienviddakotas Melnajos kalnos atklāj tēlnieka Gutzona Borglama 14 gadu darbu. Proti, pabeidz Rašmoras kalna klintī kalt milzīgos, 18 metrus augstos četru ASV prezidentu — Džordža Vašingtona, Tomasa Džefersona, Teodora Rūzvelta un Abrahama Linkolna skulpturālos portretus.

Dienviddakotas pavalstī Melno kalnu Dienvidrietumu masīvā atrodas varenais Rašmoras kalns, uz kura izveidots Amerikas brīvības simbols – memoriāls Amerikas demokrātijai. Tas simbolizē valsts spēku un varenību. Memoriāls atrodas 1672 metrus virs jūras līmeņa. To gadā apmeklē aptuveni trīs miljoni cilvēku.

Pie ASV šūpuļa stāvējušos valstsvīrus amerikāņi godina par tēviem dibinātājiem. Viņu vidū īpaša vieta ir četriem prezidentiem – Džordžam Vašingtonam, Tomasam Džefersonam, Teodoram Rūzveltam un Abrahamam Linkolnam – līderiem, kuri uz mums noskatās no kalna virsotnes. Viņu krūšutēli ir patiešām iespaidīgi – 142metrus augsti, bet sejas sasniedz sešstāvu mājas augstumu – aptuveni 18 metrus.

 Ideja par milzīgām skulptūrām kalnu virsotnēs dzima 20 gadsimta divdesmitajos, kad vēsturnieks Doens Robinsons nāca klajā ar ideju, ka Melno kalnu Adatu smailē jāizkaļ slavenu cilvēku skulptūras, lai piesaistītu štatam vairāk tūristu. Vēsturnieks bija izraudzījies vairākus ar Mežonīgajiem rietumiem saistītus cilvēkus – virsaiti Sakano Mākoni, pētniekus, kas bija kļuvuši par rietumu varoņiem – Lūisu un Klārku.

1924. gadā vēsturnieks sazinājās ar skulptoru Gutzonu Borglamu, kurš šo ideju transformēja un ieteica veidot ASV prezidentu skulptūras, kas attēlotu valsts un tās demokrātijas veidošanu. Kad tēlnieks aplūkoja vēsturnieka izvēlēto vietu Melno kalnu adatu smailē, viņš atteicās no idejas skulptūras veidot tur, jo pārāks slikts bijis granīts. Idejas realizēšanai par labu skulptors atzinis Rašmora kalnu.

Tēlnieks Gutzons Borglams piedzima dāņu ārsta imigranta ģimenē kā otrais deviņu bērnu ģimenē. Viņš dzīvoja amerikāņu pašapziņas pacēluma laikā un iesaistījās politikā gan kā orators, gan valstsvīrs. Kad Borglams nokļuva Dienviddakotā viņa uzmanību piesaistīja Rašmoras granīta kalns, kas izvietojies tieši tā, lai lielāko dienas daļu būtu labi apgaismots.

Mākslinieks projekta maketu pārstrādājis deviņas reizes, bet darbs pie skulptūras turpinājās 14 gadus, tajos tika iesaistīti apmēram 400 strādnieku. Par spīti smagajiem darba apstākļiem, neviens strādnieks negāja bojā skulptūras veidošanas laikā, lai arī darbu laikā 400 vīri gan urba, gan spridzināja klinti. Vīru starpā notika sacensības, kurš ātrāk uzrāpsies kalnā, rekords esot bijis četras minūtes.

Protams, lai īstenotu projektu nepārtraukti nācies cīnīties ar naudas trūkumu. Meklējot līdzekļus, tēlnieks uzrakstīja neskaitāmus lūgumrakstus. Darbu traucēja arī sals, bet entuziasms nenoplaka. Jo visi saprata, ka piedalās varena pieminekļa veidošanā.

1941. gada martā 74 gadu vecumā Borglams nomira. Viņa darbu, līdz skulptūru atklāšanai 1941. gada 31. oktobrī turpināja dēls Linkolns Borglams.

Starp citu ap Rašmora kalnu vienmēr pāri slējies plīvurs, kas to rada par vienu no noslēpumainākajiem objektiem. Par objekta popularitāti un arī īpašo auru gan zināmā mērā jāpateicas Holivudas filmām, kurās nereti Rašmoras kalns ir galamērķis dažādām dārgumu meklēšanām, slepenām telpām, miljonu slēpšanai.