4. aprīlis. 1672. gadā pirāts Henrijs Morgans nosūtīts uz Angliju tiesāšanai

1672. gada 4. aprīlī pirāts Henrijs Morgans tiek nosūtīts uz Angliju tiesāšanai. Vienu no slavenākajiem jūras laupītājiem vaino Anglijas likumu neievērošanā, turklāt karaļa kroņa un varas zaimošanā. Apcietinātā konvoju pavada pūļa gaviles, saucot uzmundrinošus vārdus. Kāpēc apsūdzētajam nebija jāsatraucas par smagajiem pārmetumiem, pastāstīs Jānis Krops:

Henrijs Morgans piedzima Velsā 1635. gadā zemes īpašnieka Roberta Morgana ģimenē. Morgani bija pietiekami ietekmīga ģimene, jo Henrija onkulis, sers Eduards Morgans, pildīja Jamaikas vicegubernatora pienākumus. Morganu ģimene pat iedomāties nevarēja, ka arī jaunais Henrijs kļūs par tālo jūru vilinājuma upuri. Kad viņam apnika vienmuļais darbs laukos, Henrijs pieteicās par jungu un devās savā pirmajā ceļojumā uz Barbadosas salu.

Pirmais ceļojums beidzās pagalam neveiksmīgi. Morganu jaunāko sagūstīja un pārdeva verdzībā. Tiklīdz izdevās aizmukt, Morgans nolēma pievienoties jūras laupītāju komandai un uzkāpa uz pirāta takas. Tā sākās slavenā kapera odiseja Karību jūrā.

Kad 1672. gada 4. aprīlī Morganu uzveda uz kuģa "Welcome" klāja, viņš jau bija leģendārs laupītājs. Šim kuģim bija jānogādā kapteinis Morgans uz Londonu tiesāšanai. Pašu pirātu starpā viņu iesauca par "Nežēlīgo", acīmredzot, tāpēc, ka kapteinis Morgans zināja kā atrisināt domstarpības komandas starpā bez garām diskusijām. Taču Morgans bija arī laimes luteklis, jo ne reizi vien, izvairījās no nāves.

Iemesls Morgana nosūtīšanai uz Londonu meklējams pirms diviem gadiem, 1670. gadā, kad Morgans dienēja Anglijas flotē un ieņēma augstu amatu Karību jūras domīnijās. Kapteinim Morganam bija liela apetīte pēc kaujām un arī liela kāre pēc zelta. Tāpēc kopā ar Jamaikas gubernatoru Tomasu Modifortu tika izplānota Panamas izlaupīšana. Panama bija spāņu konkistadoru citadele. Tajā saplūda viss zelts un sudrabs, ko spāņi salaupīja Peru, Meksikā un citās Latīņamerikas indiāņu zemēs. Pirms uzbrukuma pilsētai, Morgans ar Modifortu saņēma nepatīkamu ziņu, ka Anglija ar Spāniju noslēgušas pamieru. Tas nozīmēja, ka visas koncesijas konkurentu ostu izlaupīšanai tiks apturētas un stīvēšanās par dārgumiem būs jāatliek uz vēlāku laiku. Taču Panama bija pārāk gards kumoss, lai atteiktos, turklāt izlaupīšanas operācija jau bija izplānota. Un flotes komandieris Morgans, kopā ar gubernatoru Modifortu nolēma izlikties, ka ziņas par pamieru nav viņus sasniegušas. Karaļa depeša tika noglabāta atvilktnē, un angļu kuģi uzņēma kursu tieši uz Panamu.

Karagājiens bija izcils - peļņa gan izrādījās mazāka, nekā sākotnēji cerēts, tomēr izdevīgums operācijā vienalga bija pietiekams. Atbalstīti no jūras, angļi ieņēma Panamu bez pūlēm, tad to izlaupīja un nodedzināja. Spāņi bija šokā un iesniedza Anglijas karalim protestu, kurš to pieņēma un apsolīja laupītājus sodīt. Kad Morganu sasniedza ziņa par viņa un Modiforta apcietināšanas pavēsti, abi pielādēja milzīgu kuģi ar salaupīto zeltu un nosūtīja to uz Angliju karalim rakstisku paskaidrojumu vietā. Taču kārtība jāpilda, un 1672. gada 4. aprīlī kuģis "Welcome" sirsnīgi uz klāja uzņēma arī pirātu kapteini. Viņam vismaz procesuāli bija jāpiedalās savā tiesas prāvā.

Tiklīdz Morgans ieradās dzimtenē, tiesa viņu atbrīvoja pret goda vārdu, ka kapteinis neaizmuks. Trīs gadus viņš nīka saviesīgajā Londonas dzīvē, kura uz beigām jau pamatīgi apnika. Pats Morgans palūdza tiesu paātrināt lietas izskatīšanu un drīz vien saņēma atbildi, ka pieradījumu trūkuma dēļ kapteinis Morgans tiek attaisnots. Karalis iestājās par savu jūras laupītāju, jo pamiers vai karš, bet spāņi tāpat palika nīstākie ienaidnieki. Par savu uzdrīkstēšanos un drosmi, Morgans tika iecelts bruņinieku kārtā, bet atpakaļceļam uz Karību jūru saņēma karaļa sveicienus jau kā Jamaikas vicegubernators un augstākais salas tiesnesis.

Pēc kāda laika Morgans kļuva arī par Jamaikas gubernatoru. Augstajā amatā Morgans sabija līdz pat nāves stundai. 1688. gadā viņš tika apbedīts Svētās Katrīnas baznīcā netālu no jūras Poojālā.

Dīvaini, ka, dzīvojot tik bīstamā laikā, kad lode, lielgabala šāviens, zobens vai šaujampulvera eksplozija varēja laupīt dzīvību, "Nežēlīgais" vai tomēr "Ļoti veiksmīgais" Henrijs Morgans tika apbedīts sauszemē. Taču jāsaka, ka liktenim vēl bija pēdējais vārds sakāms. 4 gadus pēc Morgana nāves smaga zemestrīce satricināja Jamaiku, un Svētās Katrīnas baznīca, kur atdusējās kapteinis Morgans, sabruka. Zārks ar nelaiķi tika ieskalots jūrā, tāpēc pēc pelnītas atpūtas krastā, kapteinis atgriezās kārtējā flotes dienestā, vienīgi šoreiz uz mūžīgiem laikiem. Leģenda par kapteini Morganu īpaši piesaista uzmanību, viens no pasaulē izplatītākajiem dzērieniem ir "Kapteiņa Morgana" rums. Tā devīze iespējams ir līdzīga kapteiņa Morgana dzīves moto - "Par dzīvi, mīlestību un par brangu laupījumu".