4. jūlijs. ASV Neatkarības deklarācija

"Mēs uzskatām par pašsaprotamām tās patiesības, ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi, ka viņu Radītājs tiem piešķīris noteiktas neatņemamas tiesības, ka starp tām ir Dzīvība, Brīvība un tiekšanās pēc Laimes. Ka valdības ir dibinātas cilvēku vidū, lai nodrošinātu šīs tiesības, un to tiesīgā vara izriet no pārvaldīto vienprātīgas piekrišanas. Ka līdzko kāda valdības forma sāk rīkoties pretēji minētajiem mērķiem, cilvēkiem ir tiesības to mainīt vai atcelt un dibināt jaunu valdību, kuras pamatā būtu šie principi, un organizēt tās varu tādā veidā, kas tiem šķistu visdrīzāk kalpojam viņu drošībai un laimei."

Vai nav tiesa - šis teksts izklausās drīzāk pēc kāda filozofiska traktāta vai pat kāda iedvesmota monologa varoņdrāmas kulminācijā, nevis pēc juridiska dokumenta. Tomēr - kaut šī teksta radītājiem netrūka ne filozofiskas domas spēka, nedz iedvesmas, tas ir juridisks dokuments. Nule citētais ir fragments no Trīspadsmit Amerikas Savienoto valstu vienprātīgās deklarācijas, kuru 1776. gada 4. jūlijā Filadelfijā pieņēma trīspadsmit bijušo britu koloniju pārstāvji, kuri šeit bija pulcējušies tā dēvētajā Otrajā Kontinentālajā kongresā, lai pasludinātu, ka šīs kolonijas, kuras tobrīd jau apmēram gadu atradās kara stāvoklī ar metropoli, vairs neuzskata sevi par Britu impērijas sastāvdaļu.

Protams, nav jau tā, ka deklarācija dod brīvību visiem un uzreiz. Šajā ziņā Savienotās Valstis toreiz - 18. gadsimta otrajā pusē - vairāk atgādināja kādu antīkās pasaules demokrātiju nevis mūsdienu civilizētu sabiedrību. Gluži kā kādā senās Grieķijas pilsētvalstī, arī Amerikā tobrīd pastāvēja īsta verdzība. Sākotnēji Neatkarības deklarācijā iecerēta arī rindkopa, kas prasīja verdzības atcelšanu, taču deklarācijas autori, no kuriem daudzi paši bija vergu īpašnieki, to svītroja no teksta. Bija jāpaiet vēl gandrīz gadsimtam, līdz vienlīdzības princips likumiskā līmenī tika attiecināts arī uz melnādainajiem amerikāņiem, un turpat divsimt gadiem - līdz tā pilnvērtīgam īstenojumam dzīvē. Tāpat deklarācijas autori, rakstot tās tekstā angļu vārdu man, kas nozīmē gan 'cilvēks', gan arī 'vīrietis', neizjuta te kādu neatbilsmi - tobrīd šķita pašsaprotami, ka uz sievietēm politika tā īsti neattiecas. Arī šai ziņā bija jāpaiet vairākām desmitgadēm, līdz amerikāņu sabiedrība nonāca pie domas par sieviešu līdztiesību, un vēl turpat gadsimtam brīžiem visai dramatiskas cīņas, līdz 1920. gadā šī doma īstenojās kā ASV Konstitūcijas 19. labojums, kas noteica, ka nevienam Savienoto Valstu pilsonim nav liedzamas vēlēšanu tiesības pēc dzimuma pazīmes.