1918. gada 4. martā jūrā pazūd ASV jūras spēku kuģis „Ciklops”. Kuģis nav biedējošs iznīcinātājs, bet gan apgādes kuģis, kas piegādā tvaikoņiem akmeņogles. Uz „Ciklopa” klāja bija vairāk nekā 300 cilvēku, bet pats interesantākais fakts ir, ka ar šī kuģa pazušanu iespējams ir saistīts Bermudu trīsstūra lāsts.

 

ASV jūras spēku kuģis „Ciklops” nebija biedējošs jūras spēku ierocis. Tas bija kuģis, kam uzticēts nepateicīgs darbs, apkalpot īstos karotājus. Ūdenī „Ciklops” nonāca 1910. gadā, kad to no kuģu būves uzņēmuma dokiem, dienestā pieņēma jūras spēku komisija. Galvenais Ciklopa uzdevums bija pārvadāt ogles vai arī cita veida kravas, kas armijai būtu nepieciešamas.

Uz „Ciklopa” dienēja ap 230 virsnieku un obligātā dienesta karavīru. Kuģis bija paredzēts aptuveni 8 tūkstoši tonnu smagām kravām. Tas iekļāvās ASV Atlantijas okeāna flotē un 1911. gadā pat pāris reizes pabija Baltijas jūrā. Kad sākās 1. Pasaules karš, „Ciklops” nonāca aktīvajā kara dienestā un veica ne tikai ogļu piegādes, bet palīdzēja arī evakuēt bēgļus. Vienā no šādām operācijām, kuģis pat saņēma augstu jūras spēku apbalvojumu.

1918. gada 16. februārī kuģis „Ciklops” pameta Riodežaneiro ostu ar iespaidīgu mangāna rūdas kravu. Tā tilpnēs bija sakrauts ap 11 tūkstošiem tonnu šīs rūdas un kuģa kapteinis paziņoja ostas administrācijai, ka kuģis ir ievērojami pārkrauts. Tā kravnesības kapacitāte bija pārsniegta par aptuveni trim tūkstošiem tonnu. Piedevām vēl bažas sagādāja viena dzinēja cilindrs. Tam bija parādījusies plaisa, tāpēc kuģa kapteinis pieņēma lēmumu, atgriezties uz remontu ASV.

20. februārī kuģis iegāja Salvadoras ostā. Divu dienu laikā tam no ostas bija jādodas taisnā ceļā uz Baltimoru, Merilendā. Kā plānots, kuģis pameta Salvadoru, tomēr pa ceļam piestāja Barbadosā. Krava bija tik smaga, ka ūdens līmenis pārsniedza visas iespējamās atzīmes uz kuģa bortiem. Kuģa krava tika pārbaudīta, taču nekādas atkāpes no pieļaujamajām normām novērotas netika. Ostas pārvalde atļāva „Ciklopam” doties tālāk.

1918. gada 4. martā kuģis pameta Barbadosu un tika redzēts pēdējo reizi. Galapunktā tas tā arī nekad nenonāca. It kā 9. martā to bija pamanījis kāds sīrupa kravas vedējs, bet šīm runām bija pārāk īsas kājas. Uzreiz gan radās lielākās šaubas, vai tikai „Ciklopu” nav nogremdējuši vācu spēki. Tas veda ļoti vērtīgu kravu, mangāna rūdu izmantoja bruņojumā, kas nozīmē, ka krava bija pārāk svarīga, lai to atstātu nepieskatītu. Taču arī vācieši apsūdzības noraidīja. Pazūdot ar 306 cilvēkiem uz klāja, kuģis kļuva par lielāko ASV traģēdiju uz jūras, ja neskaita kaujas uzdevumus. Tāpēc arī ASV jūras spēku departaments sāka izmeklēšanu, kur varēja pazust „Ciklops”.

Ziņas, ka kuģis bija pārāk piekrauts, lika domāt, ka tieši krava varēja pazudināt kuģi ar apkalpi. Piedevām vēl klāt nāca dažādi ziņojumi, kas apstiprināja tāda veida kuģu kā „Ciklops” tipa neizturību vidusdaļā. Pārvadājot dažādas kravas, kuras varēja būtiski ietekmēt kuģa korozijas pakāpi, tika pieļauts, ka „Ciklops” jūrā pārlūza uz pusēm. Papildus vēl ap 10. martu sākās spēcīga vētra. Tas, protams, sagādātu papildus grūtības pārslogotajam kuģim. Taču arī šai versijai galu galā neatradās tik daudz piekritēju, lai to atzītu par neapstrīdamu.

Viena no interesantākajām versijām, protams, ir saistīta ar kuģa ceļu, kas šķērsoja Bermudu trīsstūri. Ierasts šādās katastrofās vainot fenomenālas parādības, kuras cilvēki nespēj izskaidrot. Bermudu trīsstūra teritorija ir slavena ar to, ka tajā bez kādiem saprotamiem iemesliem varēja pazust lidmašīnas vai kuģi, taču „Ciklopa” gadījumā nav skaidrs, kur vispār kuģis nogrima. It kā kāds ir redzējis spoku ogļu kuģi, bet tās visticamāk ir blēņas. Bermudu trīsstūris ir ļoti blīvi kuģota vieta, jo tajā krustojas Ziemeļamerikas, Karību jūras un Eiropas maršrutu kuģi. Visticamāk, ka „Ciklopa” avārijā vainīga bija kuģa deformācija. Līdzīgas problēmas vajāja tās pašas klases kuģus "Proteus", "Nereus", "Jason" un "Chuky", liekot domāt, ka arī „Ciklops” pārlūza uz pusēm.