1879. gada 4. novembrī amerikānis Džeims Ritijs patentē kases aparātu. Ar šīs ierīces palīdzību izgudrotājs vēlējās pielikt punktu bārmeņu blēdībām. Atskatoties uz šo notikumu, ielūkosimies kases aparātu rašanās vēsturē.

 

Kur un kā radies kases aparāts? Izrādās, ka iniciatīva pieder kādam tirgotājam, kurš vienkārši gribēja palielināt savus ieņēmumus.

Jau 19. gadsimta gadsimta vidū naudas kaste ar sadaļām papīrnaudai un sīknaudai bija raksturīgs atribūts daudzos veikalos. Rūpniecības revolūcijas rezultātā palielinājās tirdzniecības apjoms, līdz ar to radās nepieciešamība veikt precīzu ieņēmumu uzskaiti.

Pirmais, kurš pamēģināja automatizēt norēķinu operācijas, bija Devids Brauns, kurš 1875. gadā izgudroja aparātu preču un skaidras naudas transportēšanai. Šis aparāts sastāvēja no tauvas ar grozu kas piestiprināta pie griestiem.

Brauna sistēmu 1879. gadā sekmīgi pārbaudīja Masačūsetsas pilsētas lielajā mēbeļu veikalā. Jau pēc trim gadiem šī mēbeļu veikala īpašnieks atpirka no izgudrotāja tiesības uz aparāta lietošanu un Bostonā dibināja firmu, kas modernizēja aparātu, pārveidojot to par mehānisko kurjeru. Tās bija sliedes, pa kurām pārvietojas vagoniņi ar naudu.

Kases aparātu tiešā vēsture ir cieši saistīta ar kasiera Ritti vārdu, kaut kasiera ar tādu vārdu īstenībā nebija. Ohaijo štata iedzīvotāju Džeimsu Rittiju dēvēja par laba viskija, vīna un cigarešu tirgotāju. Viņa bāru “Pony House”, kas bija izvietots netālu no stacijas, apmeklēja daudzas tā laika izcilas personības. Bet pēc laika viņa bārs sāka pelnīt mazāk un mazāk, jo atklājās, ka darbinieki no apmeklētājiem saņemto naudu lika savā nevis īpašnieka kabatā. Tad Džeims sāka meklēt risinājumu.

1878. gada viņš devās ceļojumā ar tvaikoni uz Eiropu. Ceļojumā viņa uzmanību pievērsa ierīce, kura atskaitīja katru tvaikoņa dzinēja apgriezienu. Un Rittijs nolēma, ka tieši tādu principu var izmantot kases aparāta mehānisma darbībā. Atgriezies Amerikā viņš pastāstīja savu ideju brālim Džonam Rittijam. Rezultātā abiem izdevās radīt mašīnu ieņēmumu uzskaitei, kuru 1879.gadā 4. novembrī viņi patentēja. Aparāts sastāvēja no divām taustiņu rindām ar ciparnīcu un divām bultiņām. Katra operācija tika fiksēta uz diska. Vēlāk Rittiji pilnveidoja savu aparātu un pievienoja tam ierīci, kas drukāja katru operāciju uz papīra rullīša.

Rittija bārs pamazām atkal sāka palielināt ieņēmumus, un tas notika nevis pateicoties darbinieku godīgumam, bet aparātam, uz kuru paskatīties nāca daudzi apmeklētāji. Pēc laika brāļi Džeims un Džons atvēra savu fabriku, kur ražoja kases aparātus.

Kad pasūtījumu daudzums palielinājās tik daudz, ka vienlaicīgi pārvaldīt bāru un fabriku palika grūti, viņi pārdeva fabriku Jakobam Ekertam par 1000 dolāriem.

Tajā pašā laikā Koltonas iedzīvotājs Džons Pattersons – neliela veikala īpašnieks, kurš tirgoja preces ogļračiem, izdzirdot par Rittiju aparātiem, nopirka uzreiz trīs un uzstādīja tos savā veikalā.

Bet jau 1884.gadā nopirka tiesības uz kases aparātu ražošanu, izveidojot savu darbnīcu, kurā sākumā strādāja 13 cilvēki. Viņi pilnveidoja savu aparātu, pievienojot tam naudas kasti ar zvaniņu un katru reizi, kad pārdevējs atvēra kasti nozvanīja zvaniņš. Bet ar to viss nebeidzās, jo nākamais, ko izgudroja bija ierīce, kas drukāja čeku pircējam.

Periodā no 1888. līdz 1915. gadam gandrīz visos veikalos Amerikā bija ieviesti kases aparāti.