1883. gadā 4. oktobrī starp Parīzi un Stambulu sāka kursēt "Austrumu ekspresis". Šis vilciena maršruts ir apvīts mītiem un nostāstiem.

Leģendām apvītais "Austrumu ekspresis" savas gaitas sāka 1883. gadā, taču par to runas pavīdēja jau 1865. gadā. Tolaik kāds slavena beļģu baņķiera dēls vārdā Džordžs Nagelmakers izteica domu par vilcienu, kas šķērsotu teju visu Eiropu pa nepārtrauktām dzelzceļa sliedēm 2000 kilometru garumā.

Apceļojot Ameriku un izpētot tur dzelzceļa infrastruktūru un vilcienus, kuru interjers līdzinājās braucošai viesnīcai, jaunais biznesmenis mājās atgriezās apņēmības pilns.

Pēc neskaitāmām finansiālām grūtībām, neveiksmīgiem mēģinājumiem vilcienu iedarbināt un vairākām pārrunām ar citu valstu dzelzceļa uzņēmumiem, 1883. gadā dzelzs monstrs bija gatavs ceļam.

Tolaik vilciens devās no Parīzes līdz Konstantinopolei jeb mūsdienu Stambulai, bet nosaukumu guva no mediju virsrakstiem, kas to skaļi dēvēja par “Austrumu ekspresi” tā maršruta dēļ.

1883. gada 4. oktobrī “Austrumu ekspresis” devās savā pirmajā formālajā braucienā, kurā brauca žurnālisti un citas tobrīd ietekmīgas personas, kas pēcāk krāšņi aprakstīja vilciena luksusu, skaistumu un ērto iekārtojumu. Savukārt jau 10. oktobrī vilciens devās pirmajā nopietnajā braucienā: no Parīzes stacijas līdz Stambulas stacijai vilciens tika 80 stundās.

Brauciens “Austrumu ekspresī” nekad nav bijis vienkārši pārvietošanās. Tas bijis īpašs baudpilns piedzīvojums nevis tūristiem, bet īsteniem ceļotājiem, kā magnēts piesaistot gan sava laika bagātākos un ietekmīgākos cilvēkus, gan arī noderot par patvērumu pārdrošākajiem avantūristiem un vajātiem noziedzniekiem.

Austrumu ekspreša intriģējoši skandalozā slava cauri laikiem devusi vielu apmēram 400 detektīvfilmām un 50 piedzīvojumu kinolentēm. 1929. gadā vilciena sastāvs ar vagonu nr. 3309 neredzētu sniega vētru dēļ desmit dienas iestrēga netālu no Stambulas.

Atmiņas par šo skandalozo notikumu savulaik pamudināja detektīvu karalieni Agatu Kristi radīt romānu “Slepkavība Austrumu ekspresī”. 

“Austrumu ekspresis” bija īsts art deco laikmeta stila un elegances iemiesojums – visus ar greznu samtu un izsmalcinātiem kokgriezumiem izrotātos un Luija XIV stilā mēbelētos vagonus greznoja Renē Lalika stikla vitrāžas. Katram pasažierim pienācās savs personiskais pavadonis, kurš brauciena laikā izpildīja vai visas viņa iegribas. Kupejās bija izlietne ar aukstu un karstu ūdeni – tiem laikiem neredzēts komforts.

“Austrumu ekspresī” bija trīs restorānvagoni, savukārt bāra vagons ir vieta, kur klasiskajā filmā “Romas brīvdienas” Gregorija Peka varonis piedāvā Odrijai Hepbernai izdzert viņas pirmo “Margaritu”. Vladimirs Nabokovs šeit rakstījis uzmetumus savam romānam “Lolita”. Bet pasaulē slavenākā spiedze Mata Hari tikusies ar saviem pielūdzējiem.

Līdz ar gaisa satiksmes attīstību Austrumu ekspresim piekritēju kļuva aizvien mazāk, turklāt tā ekspluatācijas izmaksas bija astronomiski kāpušas. 1977. gada 19. maijā tas devās savā pēdējā reisā, taču stāsts par sapņu vilcienu ar to vēl nebeidzas. Leģendu no aizmirstības vēstures ēnām paglāba amerikāņu miljonārs Džeimss Šērvuds, kurš “Sotheby’s” izsolē Montekarlo nopirka divus vilciena vagonus. Bija nepieciešami vēl 16 miljoni dolāru, lai četru gadu laikā pa visu Eiropu izdotos savākt vēl 35 oriģinālos vagonus.

Leģendārais “Austrumu ekspresis” joprojām no marta līdz novembrim ceļo pa dažādām Eiropas valstīm. Mūsdienās populārākais tā maršruts ir Londona –Venēcija, un pasažieriem tajā jāievēro īpaši etiķetes noteikumi, kas, piemēram, nepieļauj parādīšanos sabiedrībā džinsos.

Bet par Austrumu ekspreša ziedu laikiem, bez šaubām, uzskatāmi 20. gadsimta 20. - 30.gadi.