1901. gada 5. decembrī Čikāgā dzimis Volts Disnejs, amerikāņu animācijas filmu karalis, Mikipeles un Donalda Daka “tēvs”. 1928. gadā viņš rada pirmo skaņu animācijas filmu, bet 1936. gadā pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. 

Izrādās, ka Volts Disnejs lepojās un baidījās, ka Mikipeli, Donaldu un Sniegbaltīti atcerēsies mūžīgi mūžos, bet viņu aizmirsīs.

Volts Eliass Disnejs piedzima 1901. gada 5. decembrī Čikāgā, un viņa bērnība pagāja, cīnoties ar tēva despotisko dabu un paklusām apzīmējot tualetes papīru. Taču tieši Voltam Disnejam izdevās radīt industriju, kas piedāvā ceļojumu bērnības fantāzijās un kurā ietilpst ne vien kinostudija, bet arī Disnejlendas un neskaitāmi suvenīri, kas rotāti ar labi atpazīstamiem tēliem.

Pazīstamākais Disneja tēls ir pelēns Mikijs, kuru Volts radīja 1928.gadā sadarbībā ar Ebu Aiverku, ar kuru iepazinās, strādājot nelielā reklāmas kantorīti. Mikija sākotnējais vārds bija Mortimers, taču Volta sieva ieteica nomainīt to pret Mikiju.

Ebs ar Voltu kopīgi radīja apmēram vienu minūti garas filmiņas, kuras mūsdienās dēvētu par reklāmām. Tās vairāk līdzinājās atdzīvinātiem komiksiem, ko pirms seansiem rādīja kinoteātros. 

Kad Disneju ģimene pārvācās uz Holivudu, Volts no radiniekiem aizņēmās naudu un darba attiecībās pieaicināja brāli Roju, kurš bija labs grāmatvedis. Tā tika likti pamati kinostudijai “Walt Disney Productions”, kas drīz pārvērtās par milzu impēriju un kuras vērtība nu lēšama ap 30 miljardiem ASV dolāru.

Galvenais ideju ģenerētājs bija Volts, viņam piederēja galavārds gan par varoņu vaibstiem, gan kadra kopīgo noskaņu.

Sapratis, ka Mikijs iekarojis pasauli, Volts Disnejs bija pārņemts ar pilnmetrāžas animācijas filmas radīšanu. Bankā aizņēmies pusmiljonu ASV dolāru, kas bija trešdaļa no filmas kopējā budžeta, Volts Disnejs ar 750 cilvēku lielu komandu sāka ekranizēt slaveno pasaku “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”.

Filmas radīšanā izmantota nu jau par klasisku Disneja studijai atzīstama formula: zināms stāsts, neaizmirstami komiski varoņi un lipīgas melodijas.

Neveiksmes gadījumā studija būtu bankrotējusi, taču Fortūna bija pagriezusi pareizo vaigu, un kraha vietā Disnejs sagaidīja milzīgi panākumi. Astoņi miljoni peļņas, kas mūsdienās būtu ap 100 miljoniem, – tas bija 30.gadu absolūtais ieņēmumu rekords, ko pēc diviem gadiem pārspēja vien “Vējiem līdzi”. Volts Disnejs triumfēja Venēcijas kinofestivālā un pelnīti kļuva par Amerikas kino kulta figūru, kuras izdoma nepazina robežu.

Vienu vienīgu reizi Amerikas Kinoakadēmijas vēsturē ir mainīts Oskara statuetes izmērs. Par filmu “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” Volts Disnejs no superzvaigznes Šērlijas Templas rokām saņēma vienu lielu un septiņus maziņus zeltītus vīriņus, tā godinot šī grandiozā hīta nozīmīgumu un animācijas popularitāti.

Tiesa, no saviem darbiniekiem Disnejs pieprasīja pilnīgu atdevi, kaut arī algas maksājis dikti niecīgas un tikai pucējis pats savu vārdu un slavu. Kā reiz teicis Disnejs pats: “Es neveidoju filmas, lai sapelnītu naudu. Es pelnu naudu, lai veidotu arvien jaunas filmas.”