1914. gadā Forda autobūves kompānija nosaka saviem strādniekiem astoņu stundu darbadienu ar 5 dolāru minimālo atalgojumu.

Pirmais Ford Model T izripoja pa Forda autorūpnīcas vērtiem Detroitā 1908. gada novembrī. Tobrīd tas vēl nebija pirmais masveidā ražotais auto pasaules vēsturē - par tādu to padarīja daži nākamie gadi, kuros Forda uzņēmums attīstīja konveijera principu un nepieredzēti kāpināja sava izcilā auto ražošanas tempu. Attiecīgi izdevās samazināt automašīnas cenu un daudzkārt palielināt noietu. Tieši Forda Model T padarīja auto no greznumlietas par pārvietošanās līdzekli, kuru varēja atļauties ne tikai bagātnieki, bet arī tie, kuriem ātra nokļūšana no viena punkta uz citu bija ikdienas nepieciešamība. 1914. gadā Fords jau izlaida tirgū vairāk nekā 200 tūkstošus savu melni krāsoto spēkratu.

Taču ražošanas tempa kāpums smagi gūlās uz rūpnīcas strādnieku pleciem. Fords saviem strādniekiem maksāja diezgan labi, tomēr daudzi neizturēja slodzi un pameta darbu viņa uzņēmumā. Līdz ar ražošanas tempu kāpumu strauji auga personāla mainība, un pirmām kārtām Forda konveijeru pamet tie, kam bija cerības atrast darbu citur - lai arī par mazāku algu, taču ne tik nežēlīgi sviedrējošu. Uzņēmums bija spiests pastāvīgi ieguldīt līdzekļus jaunu strādnieku apmācībā un cieta zaudējumus, kurus tam radīja nepieredzējuša personāla kļūmes un gausums. Henrijs Fords saprata, ka esošo strādnieku piesaiste uzņēmumam ir tam vitāli svarīga, un īstenoja vairākus pasākumus, kuriem bija jāveicina strādājošo lojalitāte pret uzņēmumu. Forda jaunievedumi stājās spēkā 1914. gada 5. janvārī.

Kopš šīs dienas ikvienam Forda rūpnīcas strādniekam tika noteikta minimālā dienas samaksa - 5 dolāri, kas aptuveni atbilst 100 dolāriem šodien. Tāpat par stundu tika samazināts darba laika ilgums - tagad strādnieks pie Forda konveijera pavadīja astoņas stundas dienā un piecas dienas nedēļā, gluži kā jebkurš darba ņēmējs mūsdienās, simt gadus vēlāk. Jauninājumi skāra arī darbā pieņemšanas sistēmu, un jaunā atlases sistēma atklāja, ka cilvēki ar atsevišķiem fiziskiem defektiem, kurus citi uzņēmumi bija nedomājot noraidījuši kā nederīgus, izrādījās ļoti spējīgi atsevišķu operāciju veicēji pie Forda konveijera.

Citi rūpnieki sākotnēji kritizēja Fordu par pārlieku izdabāšanu strādnieku vēlmēm, kas viņiem varēja radīt problēmas ar pašu darbiniekiem, bet mērķis tika sasniegts- kadru mainība kritās, darba ražīgums pieauga, Model T pašizmaksa samazinājās. Attiecīgi auga noiets, pie kam to diezgan būtiski cēla arī paši Forda rūpnīcas strādnieki. Drīz vien šīs automašīnas iegādei pietika ar četrām kvalificēta strādnieka mēnešalgām, un Forda darbinieki pirka pašu gatavotos spēkratus un ar lepnumu tajos brauca.