1937. gadā Hormela pārtikas rūpniecības firma ASV sāk ražot konservus ar nosaukumu „SPAM”.

Mūsdienu latviešu sarunvalodā vārds ‘spams’ – kalks no angļu ‘spam’ – apzīmē pamatā elektronisko surogātpastu jeb mēstules. Šādā nozīmē vārdu ‘spam’ lieto arī lielākajā daļā pārējās pasaules, tomēr diezgan ievērojama ir arī tā pasaules daļa, kur minētais jēdziens saglabājis savu sākotnējo nozīmi, ar kādu tas pirmoreiz parādījās apritē 1937. gada 5. jūlijā. Šajā dienā Hormela pārtikas rūpniecības kompānija Savienoto Valstu Minesotas štatā izlaida tirgū jaunu produktu: smalki maltas cūkgaļas konservus četrkantainās 340 gramu bundžās, uz kuru tumši zilajiem sāniem izcēlās spilgti dzelteni burti „SPAM”. Taisnību sakot, īsti jauns gan bija tikai iepakojums un nosaukums, jo pašu gaļas izstrādājumu Hormela firma bija ražojusi arī agrāk, dēvēdama par „Hormela šķiņķi ar garšvielām”. Trīsdesmito gadu otrajā pusē produkta noiets sāka kristies – kā secināja firmas tirgveži – vecmodīgā nosaukuma dēļ. Jauno nosaukumu esot izdomājis kompānijas viceprezidenta brālis, aktieris Kenets Deino, un dažādos laikos ražotājs minējis vismaz divus burtu kombinācijas „SPAM” atšifrējumus: „Shoulder of Pork and Ham” – „Cūkas pleca gaļa un šķiņķis” un „Spiced Ham” – „Šķiņķis ar garšvielām”. Var piemetināt, abi apzīmējumi visumā atbilst zilo bundžu saturam.

Kas zina, cik veiksmīga būtu „Spam” konservu tirgvedība citos vēsturiskajos apstākļos, taču šajā gadījumā par produkta lielo veiksmi kļuva 20. gadsimta lielākā nelaime – Otrais pasaules karš. Ērti iepakots, lēti pagatavojams un visumā baudāms gaļas maisījums zilajās bundžās bija īsts ieguvums gan Savienoto Valstu armijas apgādes dienestam, gan Lendlīzes administrācijai, kura sniedza palīdzību amerikāņu sabiedrotajiem. Līdz ar brašajiem zēniem olīvkrāsas uniformās „Spam” ieradās Havaju un Marianu salās, Okinavā un Filipīnās, Honkongā un Dienvidkorejā. Un reiz iekarotajās pozīcijās Klusā okeāna reģionā šie konservi sīksti turas joprojām. Lielbritānijā „Spam” kara gados bija teicams papildinājums trūcīgajai gaļas normai, ko briti varēja iegādāties ar pārtikas kartītēm. No „Spam” gatavotus ēdienus bieži piedāvāja tā sauktajos „Britu restorānos” – bezpeļņas ēdnīcās, kur burtiski par dažiem pensiem varēja ieturēt, kā liecina atmiņas, pat tīri ciešamu maltīti.

Šajā karalaika kulinārijas realitātē balstīts izcilās britu komiķu grupas „Monty Python” 1970. gada televīzijas skečs „Spam”. Darbība risinās restorānā, un gandrīz katrā ēdienā ietilpst „Spam”. Kāda kliente, atšķirībā no pārējiem, grib kaut ko bez „Spam”, bet viņas un viesmīles dialogu par „Spam” pārmāc pie blakus galdiņiem sēdošu vikingu koris, skandējot: „Spam, jaukais Spam, brīnišķais Spam!” Visa norise galu galā izrādās pilnīgi piebāzta ar „Spam”. Skečs iemantoja lielu popularitāti, un bija visai atpazīstams arī desmit gadus vēlāk, kad pasaulē parādījās pirmie globālā tīmekļa aizmetņi. Viens no pirmajiem tīkla saziņas veidiem bija tērzētavas, un to lietotāji mēdz daudzkārt iekopēt vienu un to pašu tekstu, vai nu lai pievērstu sev uzmanību, vai lai izspiestu no ekrāna citu – sev netīkamu – tērzētāju. Virtuālais dialogs izrādās pielādēts ar šīm nejēdzīgajām replikām tāpat kā „Monty Python” skeča dialogs ar „Spam”. Daudzi saskatīja šo līdzību, un šo tērzētavu piesārņojumu sāka saukt par „Spam”. Ap deviņdesmito gadu vidu par uzkrītošāko interneta piemēslotāju kļuva reklāmas e-pasta mēstules, un šobrīd ar jēdzienu „Spam” saprot pamatā tieši tās. 1998. gadā „Oksfordas angļu valodas vārdnīca” pirmo reizi ievietoja šādu vārda „Spam” skaidrojumu: „Nepiemēroti vai nevēlami ziņojumi, kas globālajā tīmeklī tiek nosūtīti lielam skaitam intereškopu vai lietotāju.”