„Šenando” – tā dēvēja kuģi, kas Savienoto Valstu pilsoņu kara laikā piederēja Dienvidu štatiem jeb Konfederācijai un visos pasaules okeānos gūstīja un iznīcināja pretinieku – ziemeļnieku – civilos kuģus. To „Šenando” (Shenandoah) turpināja darīt arī vairākus mēnešus pēc tam, kad Konfederācija jau bija kapitulējusi, un padevās 1865. gada 6. novembrī britu kara flotes kuģim, tā kļūstot par pēdējo militāro vienību, kas cīnījusies zem konfederātu karoga.

Īpašvārds ‘Shenandoah’ angļu valodā ienācis, eiropiešu ieceļotājiem angliskojot irokēzu indiāņu valodas vārdus. Tā tiek dēvēta gleznaina ieleja Virdžīnijas štatā ar tai cauri plūstošu tāda paša nosaukuma upi, un, visdrīzāk, tai par godu vārds tika dots arī trīsmastu buriniekam „Šenando”, kuru Amerikas konfederātu štati iegādājās Lielbritānijā 1864. gadā, Savienoto Valstu pilsoņu kara laikā. Dienvidnieki jeb konfederāti slepeni apbruņoja vairākus tirdzniecības kuģus, lai tie uzbruktu ziemeļnieku civilajiem kuģiem, tā graujot pretinieka ekonomisko un arī morālo potenciālu.

Arī „Šenando” apbruņošana notika slepeni: kuģis no Londonas devās uz Madeiras salas rajonu Atlantijas okeānā un te sastapās ar citu kuģi, ar kuru tika atvesti lielgabali, citi ieroči un daļa komandas. Pēc tam kapteiņa Džeimsa Vadella vadībā „Šenando” kuģoja uz dienvidiem, gar Labās cerības ragu nonāca Indijas okeānā un 1865. gada janvārī sasniedza Melburnu Austrālijā. Šajā ceļā tas sagūstīja deviņus ziemeļnieku kuģus, no kuriem septiņus iznīcināja, bet divus atlaida pret izpirkuma maksu. Vienu no tiem kapteinis Vadells izmantoja, lai nogādātu Brazīlijā sagūstīto kuģu komandas un pasažierus. Jāpiebilst, ka pret viņiem sagūstītāji izturējās pēc iespējas korekti un saudzīgi, un daži sagūstīto kuģu jūrnieki pat piekrita pievienoties kapteiņa Vadella komandai, kurā akūti trūka cilvēku.

Pēc krājumu papildināšanas un jaunu komandas locekļu nolīgšanas Melburnā „Šenando” iezēģelēja Klusajā okeānā un devās uz ziemeļiem. Ceļā tika iznīcināti pieci ziemeļnieku vaļu mednieku kuģi, taču īstās medības sākās arktiskajos ūdeņos, kur līdz tam ziemeļnieki bija jutušies pilnīgā drošībā. Dažās nedēļās te tika likvidēti vienpadsmit kuģi. Tomēr nepatīkams pārsteigums gaidīja arī kapteini Vadellu – 1865. gada jūnija beigās viņš no sagūstīta kuģa kapteiņa uzzināja, ka dienvidnieku armijas frontē cietušas smagas sakāves un Konfederācijas valdība jau pirms vairāk nekā diviem mēnešiem bijusi spiesta bēgt no galvaspilsētas Ričmondas. Tomēr kapteinis turpināja savu pasākumu, Bēringa jūrā un Klusā okeāna ziemeļos sagūstot vēl desmit kuģus. Augusta sākumā viņš sastapa britu tirdzniecības kuģi, kura kapteinis viņam pavēstīja, ka jau pirms turpat trim mēnešiem Konfederācijas armija ir sagrauta, dienvidnieku prezidents Džefersons Deiviss sagūstīts, Amerikas pilsoņu karā triumfējuši ziemeļnieki.

„Šenando” komanda bija turpinājusi pildīt savu kaujas uzdevumu vairākus mēnešus pēc tam, kad karš jau bija beidzies. Tagad tas viņiem draudēja ar apsūdzību pirātismā un, nonākot Savienotajās Valstīs, visdrīzāk, ar karātavu cilpu. Tāpēc kapteinis Vadells, steidzīgi aizvācis tilpnēs lielgabalus un nolaidis Konfederācijas karogu, kuģoja uz Britu salām. Ziemeļnieku karakuģi centās notvert nekaunīgo laupītāju, taču nesekmīgi. 1865. gada 6. novembrī „Šenando” iepeldēja Liverpūles ostā, kur oficiāli padevās gūstā britu karakuģim „Donegala”, kļūstot par pēdējo Amerikas pilsoņu kara vienību, kas cīnījusies zem Konfederācijas karoga. Britu tiesa atzina, ka „Šenando” jūrnieki nav vainojami starptautisko jūras kara likumu pārkāpšanā. Amerikāņi gan domāja citādi, tāpēc tie no komandas, kas bija nākuši no Savienotajām Valstīm, arī kapteinis Džeimss Vadells, varēja atgriezties mājās tikai pēc vairākiem gadiem, kad Savienoto Valstu valdība bija mīkstinājusi savu nostāju.