1997. gada 6. septembrī Lielbritānijā notika princeses Diānas bēres, kuru tiešraidi televīzijā visā pasaulē vēro vairāk nekā divi miljardi cilvēku.

Princeses Diānas bojāeja kļuva ne tikai par valsts, bet arī pasaules mēroga traģēdiju. Bēres notika 1997. gada 6. septembrī un sākās plkst. 9:08. Tas bija notikums, kas piesaistīja pasaules uzmanību. 

Londonu pārpludināja desmitiem tūkstoši sērotāju no dažādām pasaules malām, viņi noklāja ar ziediem un atklātnēm laukumu pie Kensingtonas pils – princeses oficiālās rezidences. Lai ikvienam būtu iespēja pateikt aizgājējai pēdējās ardievas, zārku ar princeses mirstīgajām atliekām vadāja pa Lielbritānijas galvaspilsētas ielām gandrīz divas stundas, un uz tā no visām pusēm kā krusa bira ziedi.

Svinīgajā dievkalpojumā Vestminsteras abatijā piedalījās ne tikai politiķi, bet arī Diānas cienītāji no kino un mūzikas pasaules: Toms Henks, Stīvens Spīlbergs, Lučāno Pavaroti, Eltons Džons. Princeses bēru translāciju televīzijā vēroja vairāk nekā divi miljardi cilvēku. 

Eltons Džons, ar kuru vēl tikai pirms pāris nedēļām princese bija iepazinusies Džanni Versačes bēru laikā, radīja dziesmu "Goodbye, England's Rose", kas divu mēnešu laikā kļuva par vienu no visu laiku vislabāk pārdotajām dziesmām.

Vēl kāda zīmīga sakritība, ka māte Terēze, kuras darbu Diāna apbrīnoja un ar kuru Diāna vairākas reizes savas dzīves laikā bija tikusies, nomira dienu pirms Diānas bērēm. Ziņas par mātes Terēzes aiziešanu viņsaulē, bieži medijos atspoguļoja līdz ar stāstu par princeses Diānas bērēm.

Tolaik Lielbritānijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja par niknām domstarpībām, kas karaliskās ģimenes locekļu vidū bija radušās par Diānas apbedīšanu. TV sabiedrība “Channel Four” apgalvoja, ka karaliene Elizabete II sākotnēji gribējusi, lai bēres būtu vienīgi privātas. Karaliene esot piekāpusies tikai tad, kad princis Čārlzs nikni iebildis privātai un klusai atvadu ceremonijai.

Bet kādu laiku pēc princeses bērēm Lielbritānijas valdība lūdza britu karaliskās ģimenes locekļiem izteikties, kādu viņi vēlētos redzēt savu bēru norisi, lai izvairītos no neskaidrībām, kas pavadīja princeses Diānas nāvi. Tad arī izstrādāts karaļnama pārstāvju bērnu norises plāns, tostarp arī prinča Viljama un Harija bērēm. Savas vēlmes valdībai zināmas darījuši arī karaliene Elizabete un princis Čārlzs.

Tas, ka savām bērēm gatavojas britu karaļnama vecākās paaudzes pārstāvji, nevienu nepārsteidza, bet jaunums un mulsinošs fakts ir tas, ka arī jaunākajiem karaliskās ģimenes pārstāvjiem jāizplāno savas bēres. Un tas viss tikai tāpēc, ka 1997.gadā Parīzē autokatastrofā mirusī princese Diāna nebija izteikusi savu vēlēšanos, tāpēc viņas bēres izvērtās par "tautas bērēm", nevis noslēgtu karaliskās ģimenes sēru brīdi.

Princeses Diānas traģiskā avārija joprojām ļauj izteikties cilvēkiem, kuri bija šī notikuma aculiecinieki. Nesen savās atmiņās par arī ātrās palīdzības ārsts, Havjērs Gurmelons, kura ekipāža pirmā ieradās uz avārijas vietā. Viņš atcerējās, ka tad, kad glābējiem izdevies atvērt mašīnu, Diāna esot bijusi vēl dzīva. Viņa bija pie samaņas un varējusi pat atbildēt uz dažiem glābēju jautājumiem. Havjērs viņai uzlicis skābekļa masku un palīdzējis tikt ārā no sadragātās mašīnas. Kamēr viņi braukuši uz slimnīcu ātrās palīdzības mašīnā, princese Diāna turējusi viņa roku ļoti cieši, jo viņai bija tik ļoti bail.

“Kad mēs atvērām automašīnu, viņa paskatījās un mani un jautāja, kas noticis. Viņa bija nedaudz apjukusi, taču tobrīd man šķita, ka viss būs labi. Tikai vēlāk mēs uzzinājām, ka viņai bija neatgriezeniskas iekšējo orgānu traumas. Vēlāk mūsu ekipāžai paziņoja, ka slimnīcā viņa ir mirusi, kad apstājās viņas sirds. Es biju satriekts. Pa īstam satriekts,” teica ātrās palīdzības ārsts.

Un visticamāk, ka arī turpmāk, pieminot princeses Diānas bojāeju, radīsies arvien jauni atmiņu stāsti par tolaik pieredzēto.