1782. gada 7. augustā Kontinentālās armijas komandieris Džordžs Vašingtons izdod pavēli par militārā apbalvojuma izveidošanu, lai godinātu kaujā ievainotos vai kritušos karavīrus. Tā top medaļa „Par nopelniem kaujas laukā”, kas vēlāk tiks pārsaukta par Purpura sirdi. Vairāk stāsta Jānis Krops:

Purpura sirds ir viens no augstākajiem militārajiem apbalvojumiem Amerikas Savienotajās valstīs. Ierasts, ka kaujas laukā smagi karojošajiem augstākā militārā vadība piešķir īpašus apbalvojumus, lai pateiktos par īpašo dienestu. Kaujas laukā esošo motivācija un pašaizliedzība ir ļoti trausla kombinācija starp efektīvu un saprotamu komandiera rīcību un veiklu karavīra darbību, tāpēc purpura sirds ir īpašs veids, kā ģenerālis Vašingtons bija nolēmis pateikties īpaši padotiem karavīriem.

1782. gada 7. augustā Vašingtons pavēlēja izveidot augtāko militāro apbalvojumu Kontinentālajā armijā. Sākotnēji tā bija vienkārši medaļa „Par nopelniem kaujas laukā”, kas tikai vēlāk tika pārsaukta par Purpura sirdi. Zināms, ka ASV revolūcijas laikā šādu apbalvojumu saņēma tikai trīs karavīri, tāpēc arī prestižs šīs medaļas nēsātājiem bija augsts. To arī piešķīra vai nu tikai par smagiem ievainojumiem, vai arī nosūtīja ģimenei, jo karavīrs kaujas laukā bija varonīgi gājis bojā.

Taču īstā apbalvojuma slava neatnāca revolūcijas laikā. Pēc uzvaras karā Vašingtona īpašā medaļa tika nedaudz piemirsta. Tās atjaunošanā īpaša loma bija 1. Pasaules karam, kurā amerikāņiem bija liels kritušo skaits. Tāpēc jau pēc kara ASV aizsardzības ministrijā sāka meklēt medaļu, ar kuru godināt kaujas laukā palikušos vai mājās pārnākušos ievainotos kareivjus.

1931. gadā ģenerālis Duglass Makartūrs, kā armijas komandieris, aicināja ASV Kongresu pārskatīt Vašingtona medaļas nozīmi militāro apbalvojumu jomā. Kongress piekrita un lika Heraldikas departamentam atjaunot medaļas dizainu. Tā arī radās pazīstamākais medaļas nosaukums „Purpura sirds”, jo medaļas lente ir purpura krāsā, kamēr pati medaļa ir zelta sirds formā, ar Džordža Vašingtona attēlu centrā un Vašingtona ģerboni medaļas augšdaļā. Purpura sirds reversu rotāja uzraksts „For Military Merit” jeb tiešā tulkojumā par „Militāriem nopelniem”. To piešķīra vairāk nekā 300 tūkstošiem 1.Pasaules kara veterānu, un viens no augstākajiem apbalvojumiem ASV armijā ieņēma paliekošu vietu pasniedzamo medaļu klāstā.

Tā kā augstākais ASV armijas virspavēlnieks ir valsts prezidents, Purpura sirdis piešķir Baltā nama saimnieks. 2. Pasaules kara sākumā ASV prezidenta administrācija pasūtīja izgatavot lielu apjomu šo medaļu, gatavojoties lielajiem zaudējumiem postošākajā karā cilvēces vēsturē. Par laimi, aplēses izrādījās pārāk pesimistiskas, Purpura siržu bija pārāk daudz. Šobrīd ASV apbalvo vēl tās medaļas, kas tika veidotas 2. Pasaules karam, lai gan laikā no 1941. līdz 1945. gadam Franklins Delano Rūzvelts piešķīra vairāk par miljonu augstāko apbalvojumu.

Šobrīd ASV armijas karavīri arī saņem Purpura sirdis. Krājumu šīm medaļām ir tik daudz, ka visaktīvākajā Irākas un Afganistānas kara laikā, visi ASV karavīri varētu saņemt vismaz vienu medaļu. Mainījusies gan nav kārtība, ka Purpura sirdis iegūst tikai par ļoti nopietniem pārbaudījumiem. Laimīgākie tās saņem par smagiem ievainojumiem, pārējie tās saņem jau kā pēc nāves apbalvojumus. Purpura siržu veterāni tiek īpaši godāti. Viņiem par piemiņu tiek veidotas īpašas plāksnes un piemiņas memoriāli. Apbalvojuma nozīme amerikāņu zemapziņā ir tik liela, ka pat politiķis Džons Kerijs, kad kandidēja uz ASV prezidenta amatu, neslēpa, ka Vjetnamas kara laikā saņēmis Purpura sirdi. 1973. gadā ugunsgrēks gan iznīcināja daļu no ASV militārā arhīva, tāpēc pilnīgi droši pārbaudīt visus augstā apbalvojuma saņēmējus nevar. Tāpat kā ar PSRS varoņu zvaigznēm un vācu dzelzs krustiem, saradās liela daļa viltvāržu, kuri piesavinājās apbalvojumu sava goda slavināšanai. Patiesie varoņi galu galā nekaroja par Purpura sirdi, bet gan par tēvzemi.