1797. gada 7. janvārī pirmo reizi sāk lietot pašreizējo Itālijas karogu. Līdz ar to Itālijā 7. janvārī svin Valsts karoga dienu.

Itālijas karogu itāļi paši dēvē par “il tricolore”, jo to veido trīs vienāda platuma krāsu joslas – zaļa, balta un sarkana. Šīs krāsas nu ir kļuvušas par viegli atpazīstamu Itālijas simbolu, taču izrādās, ka to izcelsme un Itālijas karoga rašanās mūsdienu veidolā ir cieši saistīta ar pavisam citu Rietumeiropas valsti, Itālijas kaimiņzemi Franciju.

Pirmās patriotiskās un nacionālās idejas Apenīnu pussalā parādījās 18. gadsimta beigās, iedvesmojoties no netālu notiekošās Lielās Franču revolūcijas, kuras pamatā bija cīņa pa vienlīdzību, brīvību un tautas pašnoteikšanās tiesībām. Izrādot atbalstu revolūcijas idejām, arī Itālijas teritorijā notiekošajās manifestācijās sākotnēji tika izmantotas Francijas nacionālās krāsas (zila, balta un sarkana), bet vēlāk par dalībnieku atpazīšanās zīmi kļuva pie apģērba piespraustas zaļas koku lapas, kas simbolizēja brīvību un vienlīdzību, kuru izcīnīšana bija gan franču, gan itāļu galvenais mērķis.

Vēlāk zaļās lapas nomainīja īstas auduma piespraudes, kur zaļo krāsu papildināja Franciju simbolizējošās baltā un sarkanā jeb Parīzes krāsa. Šāda zaļi, balti, sarkana piespraude Itālijas nacionālajās krāsās pirmo reizi izmantota 1789. gadā, gandrīz pusgadsimtu pirms Itālijas dzimšanas, un pakāpeniski tās izmantošana izplatījās visā pussalas teritorijā.

1797. gada 7. janvārī “Tricolore” krāsās rotāts karogs pirmo reizi kļuva par oficiālu karogu neatkarīgai valstij – Čispadānas Republikai, vienai no Francijai pakļautajām republikām Napoleona valdīšanas laikā. Atzīmējot šo vēsturisko notikumu, kopš 1997. gada 7. janvāris Itālijā oficiāli atzīmēts kā “Festa del Tricolore” jeb Itālijas karoga svētki, kuru galvenās svinības tradicionāli norisinās Redžo Emīlijā, jo tieši tur tālajā 1797. gadā karogs pirmo reizi tika oficiāli izkārts.

19. gadsimta pirmajā pusē, kad Itālijas teritorija norisinājās neatkarības cīņas, bijušas dažādas karoga variācijas. Tomēr allaž saglabājot trīs pamatkrāsas. Karogu izmantoja visā Itālijas teritorijā, kur tolaik pastāvēja vairākas savstarpēji nesaistītas un sadrumstalotas valstis.

Kad beidzot 1861.gadā nodibināja apvienoto Itālijas Karalisti, par valsts karogu kļuva Sardīnijas karalistes izvēlētā karoga versija: zaļbaltsarkanais fons, uz kura rotājas ģerbonis, kas bija valdošās Savojas dzimtas simbols.

Šis karogs ar ģerboni Itālijā pastāvēja līdz pat Republikas izveidei 1946. gadā, kad beidzot karogs ieguva vienkāršo formu, kuru pazīstam šodien. Bet 2003. gadā Itālija pasludināja karoga krāsas par nemaināmām.

Oficiālā karoga krāsu interpretācija ir šāda: zaļā krāsa simbolizē ticību, balta krāsa – cerību, sarkana krāsa – mīlestību. Un viens no iemesliem, kāpēc Itālijas karogu pasaulē ir viegli atpazīt, ir tāds, ka daudzi, jo daudzi ražotāji to izmanto savā zīmolā un produkcijas reklamēšanā Itālijas karoga krāsas, piemēram, ,a redzi izkārtnē zaļu, baltu un sarkanu krāsu ir skaidrs, ka te var iegādāties itāļu picu, makaronus vai saldējumu.