Pasaulē 7. maijs iegājis vēsturē ar to, ka 1429. gadā Žanna D'Arka palīdz izbeigt Orleānas aplenkumu, izvelkot bultu sev no pleca un atgriežoties, lai vadītu pēdējo uzbrukumu. Uzvara pie Orleānas iezīmē pagrieziena punktu Simtgadu karā.

Simtgadu kara beigu posmā Žanna D’Arka paziņojusi, ka Dievs viņai licis atbrīvot Franciju  no burgundiešu un angļu iekarotājiem un tieši tāpēc viņa 1429. gadā gadā lūgusi nekronētajam Francijas karalim Šarlam VII atļauju piedalīties karā. Kad viņa saņēmusi karaļa atbalstu, devusies uz aplenkto Orleānu, kur viņai izdevies deviņu dienu laikā izbeigt aplenkumu. Pēc uzvaras pie Orleānas, Žannu d’ Arku sāk saukt par Orleānas jaunavu. Tā ir Žannas D’Arkas dzīves viena no zināmākajām epizodēm, tomēr, lai arī viņa vēsturē iegājusi kā bezbailīga karotāja un Simtgadu kara varone, pastāv liecības, ka faktiski Orleānas jaunava nav iesaistījusies nevienā kaujā un nav arī nogalinājusi nevienu pretinieku.

Viņu drīzāk varēja uzskatīt par armijas talismanu, kam rokās ir nevis ieroči, bet gan karogs. Tiesa, Žanna piedalījusies militāro stratēģiju izstrādē, armijas daļu izvietošanā un diplomātisku risinājumu piedāvāšanā Anglijai. Tikai tie visi tikuši noraidīti.

Lai arī visticamāk, Žanna nepiedalījās kaujās un to laikā atradās diezgan tālu armijas aizmugurē, viņu tomēr divreiz ievainoja – slavenajā Orleānas kaujā viņa saņēma šāvienu plecā, bet neveiksmīgajā mēģinājumā atbrīvot Parīzi viņu ar arbaleta bultu ievainoja stilbā. Vai tas nozīmē, ka apgalvojums, ka tieši Žanna D’Arka 1429. gada 7. maijā palīdzējusi pabeigt Orleānas aplenkumu, izvelkot bultu sev no pleca un atgriežoties, lai vadītu pēdējo uzbrukumu, varētu nebūt patiesība?

Izrādās mūsdienu mediķi, balstoties uz informāciju, kas pieejama dažādos avotos, diagnosticējuši Žannai d’Arkai visdažādākos mentālos traucējumus no epilepsijas līdz šizofrēnijai.

Liecības vēsta, ka balsis Žanna sākusi dzirdēt 12 vai 13 gadu vecumā, nereti tās pavadījušas vīzijas, ko meitene iztulkojusi kā Dieva zīmi. Sākotnēji eņģeļi viņai likuši tikai apmeklēt baznīcu un dzīvot tikumīgi, bet ar laiku balsis kļuvušas uzstājīgākas, dodot pusaudzei instrukcijas, kā atbrīvot Franciju no iebrukušajiem angļiem un celt tronī Šarlu VII, nekronēto Francijas karali.

Tiesā Orleānas jaunava apstiprinājusi arī, ka vīzijas nereti pavadījuši spožas gaismas uzplaiksnījumi, savukārt balsis bijušas skaidrāk sadzirdamas, kad skanējuši zvani. Balstoties šajā informācijā, eksperti minējuši vairākas garīgas slimības, no kurām Žanna, iespējams, cietusi.

Vēl cita teorija apgalvo, ka viņa, iespējams, slimojusi ar govju tuberkulozi – inficējusies ar to bērnībā, aprūpējot govis un dzerot nevārītu pienu.