Laikraksts "The Oxford Gazette" – britu valdības oficiālais ziņotājs – ir vecākais laikraksts Anglijā un viens no vecākajiem joprojām iznākošajiem preses izdevumiem pasaulē. Izdevuma pirmais numurs nāca klajā Oksfordā 1665. gada 7. novembrī.

1665. gada vasarā Londonā izcēlās buboņu mēra epidēmija. Tas bija pēdējais šīs baisās sērgas uzliesmojums Anglijā, kurā dzīvību zaudēja apmēram simt tūkstoši londoniešu, un, kaut arī tas apmēru ziņā krietni atpalika no "melnās nāves" briesmu darbiem viduslaikos, vēsturē tas palicis ar Lielā Londonas mēra nosaukumu. Visi, kas varēja, pameta galvaspilsētu un patvērās provincē, arī karalis Čārlzs II, karaliskā ģimene un galms pārcēlās uz Oksfordu. Baidoties no infekcijas, galminieki atteicās pieņemt Londonā drukātās ziņu lapas, bet tolaik, kad galms un valsts politiskā elite praktiski bija viens un tas pats, aktuālās informācijas aprite bija valstiski svarīgs uzdevums. Tā tapa oficiāls izdevums "The Oxford Gazette" , kura pirmais numurs iznāca 1665. gada 7. novembrī.

Par jaunizveidotā izdevuma pirmo vadītāju kļuva Henrijs Madimens - laikam gan tobrīd prominentākais britu politikas apskatnieks, kurš ap šo pašu laiku ieguva valdības un parlamenta ziņotāja monopoltiesības. Šādas monopoltiesības valsts lietu atspoguļošanai presē bija tolaik vispārpieņemtā prakse, un ne jau Anglijā vien. Kad, sērgai norimstot, karalis un galms atgriezās galvaspilsētā, avīze turpināja iznākt tur, nu jau ar nosaukumu The London Gazette.

Apzīmējums 'gazette' angļu valodā pārņemts no franču valodas, kur savukārt ieviesies no itāliešu valodas. Gazeta bija neliela nomināla Venēcijas republikas monēta, un vienu gazetu maksāja 16. gadsimtā drukātās pilsētas valdības ziņu lapas, kuras vēl nevarēja uzskatīt par laikrakstiem mūsdienu izpratnē. Pirmie laikraksti radās Vācijā 17. gadsimta sākumā, nākamajās desmitgadēs līdz ar drukas tehnikas attīstību izplatoties arī citur Eiropā.

Franču "La Gazette" Parīzē sāka iznākt 1631. gadā, taču Anglijā - pa daļai valdības strikto ierobežojumu dēļ, pa daļai tāpēc, ka izdevējiem piemērotāks šķita brošūru un bukletu formāts, - "The Oxford Gazette" praktiski bija pirmais īstais laikraksts. Tāpēc jo sevišķi spilgts ir arī fakts, ka šis izdevums turpina iznākt arī mūsdienās. Pēc savām funkcijām un satura tas ir tipisks valdības vēstnesis, kas publicē likumus, ziņas par valsts amatpersonu iecelšanu un dienesta pakāpju piešķiršanu armijā, paziņojumus pa maksātnespēju un tamlīdzīgu informāciju.

Domājams, tieši "The London Gazette" darbības specifika noteica arī to, ka līdz ar 18. gadsimtu ar jēdzienu 'gazette' angļu valodā sāka apzīmēt oficiālus valdības preses izdevumus. Šīs pašas specifikas dēļ vairāki citi britu periodiskie izdevumi ir apstrīdējuši The "London Gazette" pretenzijas uz vecākā britu laikraksta statusu, ciktāl valdības vēstnesis nav uzskatāms par pilnvērtīgu avīzi. Tomēr vecākā joprojām iznākošā Lielbritānijas preses izdevuma statuss "The London Gazette"  ir neapstrīdams. Starp citu, zīmīgi, ka arī pasaulē vecākais joprojām pastāvošais periodiskais izdevums - "Post-och Inrikes Tidningar" , kas iznāk Stokholmā kopš 1645. gada, - ir oficiāls Zviedrijas valdības vēstnesis. Tiesa, kopš 2000. gada tas tiek publicēts tikai elektroniskā formātā.