1994. gada 7. oktobrī beidzās stāsts jeb nepiepildīts sapnis par Nacionālo hokeja līgu. Mirst Rīgā dzimis hokejists Viktors Hatuļevs, kurš savulaik kļuva par pirmo padomju savienības hokejistu, kurš izvēlēts NHL draftā.

Viktors Hatuļevs piedzima 1955. gada 17. februārī Rīgā strādnieku ģimenē. Mamma Rita nāca no Rēzeknes puses Maltas pagasta. Bijusi apsviedīgākā no piecu bērnu ģimenes, jo Ulmaņlaikos pārcēlusies uz dzīvi Rīgā un iekārtojusies armijas ekonomiskajā veikalā par pārdevēju. Kamēr hokejista tēvs Viktors bijis policists. Kad ģimenē pieteicās dēls, Ritai tolaik bijuši 38 gadi un par dēlu ārsti teica – vēlais bērns.

Mājās runājuši poļu valodā, bet godā celta arī latviešu un krievu valoda, līdz ar to topošais hokejists līdz bērnudārza vecumam brīvi pārvaldījis visas trīs valodas. Vienīgo bērnu ģimenē gan lutināja, gan audzināja stingrā katoļu garā. Zēna fiziskie dotumi – vienmēr par galvastiesu garāks un plecīgāks par vienaudžiem – padarīja viņu par neformālu līderi.

Mācībās ne pārāk veiksmīgs, ar apmierinošu uzvedību, bet kā uzburts uz hokeju. Tiklīdz tuvējais grāvis aizsalis viņš dauzījis ripu uz ledus no tumsas līdz tumsai, ar tēva garāžā uzmeistarotām nūjām. To redzot, mamma Rita 1966. gadā, ka peļķes vēl nebija aizsalušas, aizveda dēlu uz Daugavas stadiona mākslīgā ledus slidotavu. Treneris Jānis Kupčs puiku iemetis pie gadu un divus vecākiem zēniem. Hokejam Viktors Hatuļevs briedis palēnām, kā atceras treneris, vienmēr izpildījis prasīto, nav brūķējis muti un nekad nav apšaubījis trenera norādījumus.

Pusaudžu gados kļuva skaidrs, Hatuļeva vieta ir hokejā, viņš bija izteikts sava vecuma grupas līderis uzbrukumā, viņu aicināja arī pie gadu vai divus vecākiem jauniešiem. 1973. gadā 18 gadu vecumā viņš debitēja pieaugušo komandā. Skola tajā laikā bija tikai formalitāte.

Tā gada vasarā hokejistu izsauca uz PSRS junioru izlases treniņnometni. No tās atgriezies, sportists nokļuva “Dinamo” rindās. Rīgas “Dinamo “bija pirmā komanda Padomju Savienībā, kas par valūtu ārzemēs pirka hokeja formas un pirmie spēlēja ar somu nūjām. Te Hatuļevs izauga par spēcīgu, vienu no fiziski stiprākajiem hokejistiem visa Padomju Savienībā.

Kad kopā ar PSRS junioru izlasi Hatuļevs nonāca turnīrā Kanādā, viņu noskatīja kāds no aizokeāna hokeja izlūkiem, kuru uzrunāja 98 kilogramus smagais un 1,89 metrus garais hokejists, kurš uz Ziemeļamerikas ledus laukumiem ar savu ātrumu, spēku un meistarību bija tas, kas vajadzīgs. Tāpēc 1975. gada vasarā, kad Monrealā notika NHL jauno spēlētāju izvēle, pirmo reizi līgas sarakstos parādījās hokejists no Padomju Savienības. Uz Hatuļevu “aci bija uzlicis” Filadelfijas “Flyers”, klubs, kas togad jau otro reizi pēc kārtas bija ieguvuši stenlija kausu un tāds hokejists kā Hatuļevs tur būtu iederējies perfekti, ja vien būtu tur nonācis. Dabūt hokejistus no PSRS tolaik līdzinājās zinātniskai fantastikai, tik ļoti padomju pilsoņus sargāja no saskares ar kapitālismu.

Līdz 1981. gadam Hatuļevs spēlēja Rīgas "Dinamo", taču izcēlās ar nedisciplinētību un alkohola lietošanu. Vispirms viņam atņēma sporta meistara godu, tad piesprieda divu gadu nosacītu diskvalifikāciju, bet kad Hatuļevs spēlē iesita tiesnesim, par to tika izmests no PSRS izlases kandidātu saraksta un saņēma mūža diskvalifikāciju. Viņš ir arī ticis apcietināts par narkotiku lietošanu, kamēr vēl bijis hokejists un jau tad viņam bija nopietnas problēmas ar alkoholu.

Kad hokejists beidza sportista karjeru, viņš pievērsās taksista darbam, taču pārlieka aizraušanās ar alkoholu neļāva to turpināt. Nācās iet strādāt par krāvēju, tad par gravieri kapsētā. Akmeņkaļa darbnīcā bijušo hokejistu atceras kā vienkāršu un ļoti sirsnīgu kolēģi, kurš nekad nav vairījies no fiziski smaga darba, iespējams, tur arī iedzīvojies krītamā kaitē.

Un galu galā 1994.gada 7.oktobra rīts atnācis nomācies, bet silts, plus astoņi grādi ar lietu Juglas pusē. Krītamā kaite pārsteigusi Hatuļevu uz ielas. Tur arī viņu atrod, mirušu 39 gadu vecumā.