Autors Jānis Krops.

Izcilas personības, diženi vārdi un notikumi - tas viss raksturo Rīgu, pilsētu, kura bijusi mājvieta radošajam garam, intelektam un izaicinošām idejām. Krievijā šodien piemin pirmo gaisa pionieru kustības aizsākumu, kura pamatlicējs ir Frīdrihs Canders. Kolēģis Jānis Krops tikmēr nolēmis ielūkoties dziļāk vēstures lappusēs, lai uzzinātu vairāk par rīdzinieku un izcilo zinātnieku Frīdrihu Canderu.

Rīga, kas dažādu laikmetu griežos bijusi radošās domas lidojuma pilsēta, ir mājvieta daudzām izcilām pasaules personībām. Rīgā izauklēti pasaules slaveni mūziķi, mākslinieki, zinātnieki un arī entuziasti. Šodien biezā un apputējusī vēstures grāmata priecē mūs ar Frīdriha Candera vārdu.

Frīdrihs Canders piedzima 1887. gadā Rīgā, baltvācu ģimenē. Viņa tēvs Artūrs Canders bija ārsts, kurš līdztekus medicīnai aizrāvās arī ar citām dabas zinātnēm. Interese par pasaules uzbūvi un neierobežotajām prāta spējām atrada dzirdīgas ausis jaunajā Frīdrihā, kurš kļuva par vienu no labākajiem Rīgas skolēniem, skolu pabeigdams 7 gadu laikā. Nebeidzamā tieksme izzināt lietas līdz mazākajai detaļai saveda Canderu ar izcilo zinātnieku - pašmācībnieku Konstantīnu Ciolkovski. Abu sadarbība noveda pie dižām idejām un atklājumiem.

Frīdrihs Canders pēc skolas beigšanas turpināja savu izglītību Rīgas politehniskajā institūtā, kur visu uzmanību veltīja vismīļākajam tematam - pasauļu telpas izpētei ar reaktīvajām ierīcēm. Candera aizraušanos ar lidojumiem kosmosā apliecina tas, ka, būdams jauns inženieris, kurš tikko sācis apmācību, viņš izskaitļoja starpplanētu raķetes lidojuma trajektoriju, lai aizlidotu uz Marsu. Sarkanā planēta tā pārņēma Candera prātu un arī dzīvi, ka moto "Uz priekšu, līdz Marsam" kļuva par zinātnieka dzīves devīzi.

1908. gadā Canders aizsāka zinātniskās pētniecības dzīvi. Tika publicēts viņa pirmais zinātniskais raksts, kas veltīts starpplanētu ceļojumiem. Candera zinātniskie izstrādājumi jau agrīnā stadijā pārsteidza ar savu mērogu. Tikko sācis publicēties, Canders ieguva ievērojamu atsaucību ar ideju par kosmiskās oranžērijas izveidošanu - mākslīgu vidi pārtikā izmantojamo augu audzēšanai, lai nodrošinātu cilvēku atrašanos kosmiskajā telpā. Grūti aptvert, ka visi šie raksti tiek publicēti zinātniskās fantastikas laikmetā, kad cilvēka prāts aptver iespēju par lidojumiem kosmosā, paātrinājumu un neierobežotajām iespējām.

Canders, kā jau zinātnieks fanātiķis, neaprobežojās tikai ar teorijām. Katra zinātnieka sapnis ir savas idejas iemiesot dzīvē un sajūsmā iesaukties - mans izgudrojums darbojas! Tā arī Canders ar savu skolotāju Ciolkovski un zinātnieku Juriju Kondratjuku izveidoja Starpplanētu sakaru izpētes biedrību, kuras ietvaros tika izdarīts ievērojams atklājums kosmosa lidojumu vēsturē. Zinātnieki ieteica izmantot Zemes atmosfēras slāni kā bremzējošu spēku kosmosa kuģu atgriešanai uz Zemes. Kā mēs visi tagad zinām, neviens mūsdienu kosmosa lidojums nenotiktu, ja nevarētu nodrošināt cilvēku veiksmīgu atgriešanos uz Zemes.

Candera akadēmiskā lidojuma trajektorija aizvien cēlās augstāk un augstāk zinātnes debesīs. Zenīts tika sasniegts 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad viņam izdevās izgudrot divus jaunas paaudzes dzinējus. Lidaparāti, kurus uz priekšu lielā ātrumā dzina saspiesta gaisa un benzīna maisījums, bet vēlāk jau sašķidrināta gaisa un benzīna sajaukums, ir Frīdriha Candera augstākā pilotāža. Diemžēl pats zinātnieks nepaspēja piedzīvot otrā dzinēja izmēģinājumu, jo tikai pāris mēnešus pirms lielā notikuma 33. gadā Canders nomira no slimības ar tīfu. Uz īsu brīdi šķiet, ka tā ir traģēdija, bet varbūt tomēr tā ir vislielākā laime - aiziet no šīs pasaules mirklī, kad prāta un ideju spārni aiznesuši izcilā Frīdriha Candera vārdu visaugstākajā skanējumā. Rīgas un Maskavas ielas rotā nosaukums "Frīdriha Candera iela", bet Zemes pavadoņa Mēness virsmu - Candera krāteris.