1786. gada 8 .augustā franču alpīnisti Žaks Balmā un Mišels Gabriels Pakārs uzkāpj Monblāna virsotnē, kļūstot par pirmajiem cilvēkiem, kas iekarojuši šo kalnu. Pateicoties šim notikumam dzimis termins alpīnisms.

Monblāna nosaukums cēlies no franču valodas vārdiem "Mont Blanc" jeb vienkārši "Baltais kalns",  ir Eiropas augstākā virsotne – kas  atrodas Itālijas un Francijas teritorijās. Par šo kalnu, kas ir 4810 augsts, augstāks Eiropas kontinentālajā daļā ir tikai Elbruss, kas atrodas Kaukāzā – taču Elbruss tiek uzskatīts par daļu no Āzijas, padarot Alpos atrodošo Monblānu par augstāko Eiropas virsotni.

Un izrādās, ka, pateicoties Monblānam,  astoto augustu mēs varam saukt par alpīnisma dzimšanas dienu. Šis termins “alpīnisms”, radies no Alpu kalnu nosaukuma, par cik tieši Alpi tiek uzskatīti par šīs nodarbes šūpuli, jo par  alpīnisma dzimšanas dienu pieņemts uzskatīt 1786. gada 8.augustu, kad ārsts Mišels Gabriels Pakkards un kalnu pavadonis Žaks Balma sasniedza augstāko Alpu virsotni – Monblānu.

Bet 16 gadus vēlāk Monblānā uzkāpis arī liepājnieks M. fon Dortezens, un arī šo kāpienu alpīnisma vēsturē uzskata par vienu no pirmajiem īstajiem kāpieniem. Piemineklis Monblāna pirmgājējiem atrodas Šamonī, kas ir alpīnisma un kalnu slēpošanas meka.

Bieži vien kāpiens Monblānā tiek reklamēts kā ne pārāk sarežģīta pastaiga ar skaistiem dabas skatiem, bet realitātē notiek gluži pretējais - neskaitāmi kāpēji saskārušies ar nopietniem dabas apstākļu radītiem šķēršļiem, daudzi gājuši bojā! Un ne jau kāpjot uz virsotni pa sarežģītiem maršrutiem.

Monblānā uzkāpt var pa vairākiem desmitiem maršrutu. Var uzkāpt gan no Itālijas, gan Francijas puses, bet divi populārākie ceļi ir no Francijas puses pa Gutera kori un no Midī pārejas puses. 

Ik gadu cilvēki, kuri nekad iepriekš nav saskārušies ar kāpšanu kalnos, iekļauj kāpšanu Monblānā savu atvaļinājumu plānos, jo dzirdēts, ka kāds ne tik pieredzējis vai nemaz nepieredzējis alpīnists, ja par tādu to var saukt, ir pievārējis šo četrtūkstošnieku.  Un taisnības labad var teikt, ka nereti Monblāns starp pašiem alpīnistiem bieži tiek uzskatīts par "alpīnista karjeras sākumpunktu", tomēr arī tam nepieciešams zināms fiziskais treniņš, elementāru zināšanu un drošības iemaņu uzkrāšanas laiks, pretējā gadījumā ir liela iespēja "pielikt punktu" savai kalnos kāpēja karjerai, to tā arī īsti neuzsākot.

Vasarā, labā laikā uz Monblāna virsotni kāpienu uzsāk aptuveni 300-400 kāpēju katrā nedēļas nogales dienā. Virsotni sasniedz aptuveni viena trešdaļa no šiem kāpējiem, bet ik gadu ap desmit cilvēku iet bojā šī kalna iekarošanas laikā. Pēc Monblāna rajona glābšanas dienestu datiem vienas sezonas laikā glābšanas dienests pēc izsaukuma sniedz nopietnu palīdzību vismaz 120 kāpējiem, no kuriem aptuveni 80% tiek konstatēts pilnīgs spēku izsīkums, kam cēlonis ir nepietiekama aklimatizācija un  slikta fiziskā sagatavotība. Vairāk nekā 30% no kāpējiem, kuri atgriežas lejup no kāpiena Monblānā, ir problēmas ar veselību – sejas, roku un kāju pirkstu apsaldējumi, brūces, kas gūtas savainojoties ar leduscirtni vai dzelkšņiem.

Pēc savulaik Šamonī veiktā pētījuma datiem, 79% no kāpējiem, kuri intervēti pēc atgriešanās no kāpiena uz Monblāna virsotni, konstatētas dažādu pakāpju tā dēvētās "kalnu slimības"pazīmes.

Savukārt par kāpēju nāves iemesliem Monblānā pēdējos gados visbiežāk kļūst lavīnas un leduskritumu nogruvumi sniega ledus nogāzēs, krītoši klinšu akmeņi kuluāros, izslīdēšana uz sniega ledus nogāzes un iekrišana ledāja plaisās, laika apstākļu nepietiekoši nopietns novērtējums un meteoroloģisko brīdinājumu neņemšana vērā, kā arī kāpēju sliktā fiziskā sagatavotība savienojumā ar nepietiekošo aklimatizāciju.

Skaistais Monblāns no ielejas tie šķiet tik lēzens un vilinošs, tomēr laika apstākļi te, kā jau kalnos, spēj mainīties visai strauji.

Monblāna apledojuma platība ir virs 200 kvadrātkilometriem. Zem kalna 1957. gadā sāka būvēt tuneli, ko pabeidza 1965. gadā. Tas ir 11, 6 km garš un savieno Franciju ar Itāliju. Jāpiebilst, ka Monblāns nav tikai alpīnistu iekārots gala mērķis, turp dodas arī snovbordisti un kalnu slēpotāji, kā arī vienkārši pārgājienos - gājēji vai taku staigātāji.