1941. gadā Amerikas Savienotās Valstis piesaka karu Japānai. Iepriekšējās dienas uzbrukums Pērlhārborai ir šokējis ASV sabiedrību, un tā ir gatava doties karā.

1941. gada 8. decembrī prezidents Franklins Delano Rūzvelts uzrunāja Savienoto Valstu Kongresu: "Vakar, 1941. gada 7. decembrī - dienā, kas turpmāk būs kaunpilnas rīcības iezīmēta - Japānas impērijas jūras un gaisa spēki pēkšņi un tīši uzbruka Amerikas Savienotajām Valstīm. Savienotās Valstis bija mierīgās attiecībās ar šo valsti un vēl vakar turpināja sarunas ar Japānu un tās imperatoru, lai saglabātu mieru Klusā okeāna reģionā. Stundu pēc tam, kad japāņu bumbvedēju eskadriļas bija uzbrukušas Oahu, Japānas vēstnieks un viņa kolēģi iesniedza valsts sekretāram formālu atbildi uz pēdējo Amerikas vēstījumu. Šī atbilde apliecināja, ka šķiet bezjēdzīgi turpināt pašreizējās diplomātiskās sarunas, tomēr tā nesaturēja kara uzsākšanas vai bruņota uzbrukuma draudus.

Attālums no Japānas līdz Havaju salām liek nepārprotami secināt, ka uzbrukums bija ieplānots jau daudzas dienas vai pat nedēļas iepriekš. Starplaikā Japānas valdība ir apzināti centusies maldināt Savienotās Valstis ar viltus paziņojumiem un apgalvojumiem par cerībām saglabāt mieru.

Vakardienas fakti runā paši par sevi. Savienoto valstu tautai jau ir izveidojies viedoklis un pilnīga izpratne par sekām, kādas šie notikumi nes tās drošībai un pašai mūsu nācijas pastāvēšanai. Kā armijas un flotes virspavēlnieks es jau esmu devis pavēli veikt visus pasākumus mūsu aizsardzībai.

Mēs allaž atcerēsimies, kāds bija šī uzbrukuma raksturs. Neatkarīgi no tā, cik ilgu laiku mums prasīs šī iebrukuma atvairīšana, Amerikāņu nācija ar visiem tās spēkiem cīnīsies līdz galīgai uzvarai. Es ticu, ka pareizi interpretēju Kongresa un tautas gribu, apgalvojot, ka mēs ne tikai aizstāvēsimies līdz pēdējai iespējai, bet arī panāksim, ka vairs nekad netiekam pakļauti šādam nodevīgam uzbrukumam. Ar paļāvību uz saviem bruņotajiem spēkiem, ar mūsu tautas bezgalīgo apņēmību mēs gūsim uzvaru - un lai Dievs mums palīdz!"

Uzbrūkot Savienotajām Valstīm, Japānas valdība cerēja uz amerikāņu nācijas gļēvumu un miermīlību. Patiesi, tobrīd Amerika, sevišķi salīdzinot ar Eiropas lielvalstīm, nebija apliecinājusi sevišķu kareivīgumu un agresivitāti. Tomēr šķiet pārsteidzoši, ka japāņi neņēma vērā to uzņēmīgumu un aktivitāti, kas allaž bijusi raksturīga amerikāņiem. Galu galā vēl ne gadsimts nebija pagājis no brīža, kad šī nācija bija veikusi plašu ekspansiju no Ziemeļamerikas kontinenta Austrumkrasta līdz Rietumkrastam, ieņemdama šeit dzīves telpu, kas atbilda tās ģeopolitiskajām un ekonomiskajām ambīcijām. Uzbrukums, ar kuru Japāna bija cerējusi satriekt un laupīt cīņassparu, gluži otrādi, izraisīja amerikāņos niknuma vilni, un vārdi "Atceries Perlharboru!" - "Remember Perl Harbour!" - kļuva par kaujas saukli.